Paradīze un Elle.....

22. feb 2010. 16:24

Reiz kādu rabīnu apciemojis eņģelis un par labajiem darbiem solījis atalgot viņu piepildot kādu karstu vēlēšanos.
Rabīns teicis:"Man nekā netrūkst un esmu laimīgs, jo esmu ieguvis visu ko esmu vēlējies no dzīves. Es tikai vēlētos savām acīm ielūkoties paradīzē un ellē".
Eņģelis nobrīnījies, taču apsolījis vēlēšanos izpildīt un aicinājis rabīnu sev līdzi. Viņi nonāca kādā tumšā un aukstā telpā, kur telpas vidū stāvēja liels katls ar siltu gardi smaržojošu ēdienu. Cilvēki izskatījās vārgi, badā, dusmīgi un netīri, bet viņiem rokās bija garas un ļoti smagas karotes. Viss ko viņi karotēs iesmēla, tūlīt izlija zemē, jo tās bija tik garas un smagas, ka bija neiespējami ko dabūt mutē.
"Tā ir elle": Teica eņģelis un devās tālāk. Viņi nonāca citā, tieši tādā pašā telpā ar tieši tādu pašu katlu un ēdienu, bet telpā bija silti un omulīgi.
Eņģelis pagriezās un teica:"Un šī ir paradīze". Rabīns sākumā neko nesapratis, sāka vērot rūpīgāk, līdz pamanīja, ka cilvēki izskatījās laimīgi, paēduši, tīri un sarunājās savā starpā. Daži no viņiem stāvēja pie katla un arī viņiem bija tās pašas garās un smagās karotes un viņi ar tām centās pabarot cits citu......

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (15)

Dzēsts profils 4. feb 2011. 12:37

Ar šiem un daudz līdzīgiem stāstiņiem tiek iekustinātas ļautiņu smadzenes, kuras savukārt rada zināmu labsajūtu (antidepresīvā psihoterapija), kas savukārt piesaista dažādām ticībām, līdz beidzot ļautiņi paši sāk meklēt līdzīgus gara darbus, savu smadzeņu darbināšanai un nokļūst ticību varā.
Smadzenēm vajadzētu darboties izejot no savas somatiskās būtībs-savas personiskās filozofijas, bet ne no sbiedriskās psiholoģizēšanas.

Dzēsts profils 22. dec 2010. 00:00

Visas reliģiskās dogmas un citādu ticību pesteļi tiek pasniegti lielākai daļai ļautiņu caur viegli uztveramām līdzībām un citādas izpausmes loģiskumu.  Tā iespējams ļautiņiem iekustināt smadzenes vieglai domāšanai novēršot kaut uz brīdi no sava pārliekā EGO un ar to radītot zināmu labsajūtu.  Tādejādi audzinot sabiedrībā tiek panākt lielāks miers un saticība.   Arī šo 10 bībeles baušļu mācīšana un daudzmaz ievērošana  sabiedrībai kopumā par ļaunu nenāk.
K. Marksa un F. Egelsa zinātniskais komunisms arī bija viena no jaunajām reliģijām, kuru centās ar asiņainas diktatūras palīdzību ieviest, bet tomēr nevarēja, jo tā solija gandrīz tepat un tūlīt, nekas nepildijās, acīmredzamas bija katra biedra savtīgās EGO intereses.  Notika vilšanās tepat uz vietas.  Vecā reliģija bija ilgāk iedzīvojusies ļaužu prātos, kā arī tajā  nav konkrēta solijuma termiņu un ļautiņi nepiedzīvo tūlītēju vilšanos, tādejādi arī turpina ticēt, paši nezinot īsti kam, jo neko vairāk nav redzējuši, ka tikai caur ausīm no kanceles kautko dzirdējuši.
Ideja par zinātnisko komunismu būtu bijusi laba , ja būtu iespējami tādi cilvēki, kas to spētu realizēt, nevelkot katram iespējamo labumu uz savu pusi.   Tādu cilvēku nav un nevar būt.  Bez personiskā EGOisma nevar būt arī virzības, attīstības un visas sabiedrības progresa. Lieki runāt par atsacīšanos no sava EGo kāda cita dēļ un saukt to par mīlestību un atsacīšanos no sava EGO visa dēļ, saukt par dievišķo mīlestību.  Ne vienā, ne otrā gadijumā tam nav nekāda sakara ar mīlestību.
Ja nebūtu EGOisma, tad sen jau būtu Amigos bijis jāslēdz, jo visi būtu saprecējušies un dzīvotu pa mājām, strādātu, audzinātu bērnus un darītu daudz ko citu.   Arī šeit Amigosā dzīve iet pēc elles principiem jo katra dāmīte cenšās piepildīt savu EGoEGo un iegūt visskaistāko, visgudrāko, bagātāko utt... vīrieti un tāpat vīrieši viskaistāko, visgudrāko sievieti. Tādejādi šim rakstam par dzīvi debesīs un ellē, ar garajām karotēm, ir tikai ļoti seklas domas rosināšanas jēga.

aivars e. 1. mar 2010. 12:51

    mīlestība,ticiba,grēku nožēla,un palīdzība citiem........

aivars e. 1. mar 2010. 12:47

grēks cilvēku velk uz elli------grēku nožēla,DIEVA priekšā, ceļs ved uz paradīzi.            elle, mūžīgas mokas.   paradīze, mūžīga dzīvība.

opi k. 25. feb 2010. 11:47

Mums atliek tikai izvēlēties...

Dzēsts profils 24. feb 2010. 21:25

Labi pateikts!

Jaukā T. 24. feb 2010. 15:44

gan jau saulīte sasildīs!

Dzēsts profils 24. feb 2010. 13:07

Njā,autopieturā atvēru amigos,lasu blogu ka nav gairlaicīgi,piesēdos uz soliņa,un tā aizrāvos ka nepamanīju ka zem manis uz soliņa bija ledus kurš lasot stāstu izkusa,njā,jauka doma,tik pēcpuse aukstā ūdenī,tīru bikses un domāju,_paradīze:),izmircis ziemā,apsalis un laimīgs:).

Maris L. 23. feb 2010. 21:29

Mēs jau dzīvojam paradīzē, kur katram cilvēkam ir dota brīva izvēle: ko darīt un ar ko nodarboties, kurus ceļus iet un kādu dziesmu dziedāt. Tie, kas uzskata, ka dzīvo ellē - vēl nav apjautuši, ka paši var izvēlēties, kādā pasaulē dzīvot un ar kādām lietām nodarboties.

Janis S. 23. feb 2010. 17:59

nu labi pateiks un analizets

Heino V. 22. feb 2010. 21:50

Ar dziļu domu,super

Dzēsts profils 22. feb 2010. 19:49

Nu šitais jau ir labāks, kā iepriekšējie.

Dzēsts profils 22. feb 2010. 16:44

Leo! Tev neviens nav solījis, ka tur nonāksi. Bet ceļu uz turieni Tev pašam jāveido. Atmet savu īgņumu, pasmaidi pasaulei, domā gaišas domas, ....

Dzēsts profils 22. feb 2010. 16:40

shii paradiize vareetu buut sheit.

Minka s. 22. feb 2010. 16:33

  Interesants stāsts, tagad es savu sievu barošu un likšu,lai viņa baro mani - jāpierod laicīgi, pirms mēs dosimies PARADĪZĒ.

Autorizācija

Ienākt