Nezinu kā ir
mīlēt rotaļlietu,
Nekad tādu nebija
ne mīkstu,ne cietu,
Ne lelles Bārbī,
ne kastes ar klučiem,
Ne alvas zaldātiņi,
kopā pa dučiem,
Bet gadiem naktīs
man sapņos ir nācis
Pie manis ciemos
balts pūkains lācis.
To šodien par naudu
es nopirkt varu,
Tik bērnību ne,
vien skumju novakaru.
P.S. Paldies Tālim Ķirsim,par palīdzību !Ar Tāļa palīdzību tapa šīs rindas!
Atslegas vārdi: dzeja18356
Labi vien ir,iedomājies ,visu pēc tam pārdzīvot ,kas ir bijis pēc bērnības.Visam savs laiks!