Sniegs pārklājis visu zemi,padarot to spoži baltu.Vairs nav redzami ne plastmasas maisiņi,kas rudenī mētājās ceļmalā,ne kritušās koku lapas.Pasaule ir tik tīra un balta...bet tas ir mānīgi.Tiklīdz sāks tā pa nopietnam kust.atklāsies tik daudz netīrības,ka vajadzēs talku rīkot,lai visu to savāktu,jo sniegs apklāja arī to,kas tika izmests jau ziemā....
Kad gribam kādam sevi parādīt no tās labākās puses,arī mēs izskatāmies tik tīri un balti,kā šis sniegs,bet noliedzot savu būtību,mēs sevi labāku nepadarām.Agri vai vēlu viss vienalga atklāsies,nāks gaismā-kā tie atkritumi,kas zem sniega.Un te diez vai palīdzēs talkas rīkošana,lai visu savāktu.Te būs jāsāk no iekšienes-pašam,vispirms atzīstoties pašam sev.ka nemaz tik labs neesmu.....
Žēl tikai ka vāks tos mēslus atkal tikai cilvēki. Tie cūkas nē.Ja ļautu,bez žēlestības nocirstu pirkstus un rokas,tiem -cūkām.
Balta dvēsele tikai EŅĢELIM - mums cilvēķiem,kā kuram,no GAIŠI PELĒKAS,līdz MELNAI.
Esmu tāda,kāda esmu...un nav man tā dvēselīte tik balta...bet savu būtību gan neesmu nekad noliegusi!
Jā, taisnība - mazs CŪKMENS ir mūsos katrā....