Ir dienas,kas paiet vienmuļi un bez īpašiem notikumiem,bet gadās tādas dienas,kad visādi atgadījumi seko veins otram tā,ka pat aptvert nevar,kas tik viss nevar atgadīties.Tā nu izdomāju,ka šad tad vienkārši jāieraksta par to,kas pa dienu atgadās.
Vakar meita,kurai palikušas pēdējās nedēļas gaidot mazo,bija pie dakteres un tā izbijās-bērns esot sagriezies nepareizi,vajagot steidzīgi iet uz sonogrāfiju pārbaudīt.Un šādā situācijā,kad tas steidzīgi jānoskaidro,izrādījās,ka nav ne mēnesi rindā jāstāv,ne pat jāmaksā par to,jo....ir vēl kāda vieta kur aiziet,nevis tikai ultrasonogrāfs pie ginekologiem...Un tur izrādījās,ka viss kārtībā,bērniņš guļ pareizi un nu varot skaidri redzēt,ka gaidāms puika...Tātad man būs mazdēls.Tā ap 4,martu...:)))
Nu tagad to,kas slikts gadījās.Jau naktī dēls gāja ārā,paslīdēja kāja un viņš ar ceļgalu uzkrita dēlim,kurā bija vaļējs,nenozāģēts skrūves gals.Sajūta bijusi tāda,ka trāpījis tieši uz nerva.Meita jau tūlīt brālim prasīja,vai nevajag uz slimnīcu aivest,bet viņam pārgāja sāpes un likās,ka viss būs labi.Bet naktī sāpes sākās ar jaunu sparu,un puika knapi līdz rītam izturējis man saka,ka man viņš būšot jāved uz pilsētu ar viņa mašīnu,jo mūsu jaunais pāris šodien nekur nebrauks,tātad arī viņu nevedīs....Nu labi,es jau varētu,bet....mašīnai vasaras riepas un nav apskates,un arī benzīn iekšā tik daudz,ka nav ne jausmas,vai līdz benzīntankam tiks.Un braucu es pēdējo reizi.....neatceros kad,katrā ziņā ne jau pēdējā mēneša laikā.domāju,domāj,ko man darīt-mesties tādā avantūrā vai tomēr meklēt citu izeju...un neriskēju.Tomēr sarunāju,ka meita un znots viņu aizvedīs.bet nu ir cita doma-vai slimnīcā šitādu vispār pretī ņems?Kādi tur tagad tie noteikumi ir?Un ja nu jāstaigā pa poliklīniku no vienām durvīm pie otrām?Tā nu viņi aizbrauca,bet es te sē'dēšu un gaidīšu.Nē,ne jau visu laiku te.Ir jau arī ko darīt....