Sāpju ķermenis

3. mar 2010. 21:31

Reizē ar cilvēka ķermeņa piedzimšanu, dzimst vēl kāds.... vai kas. Tas ir cilvēka Sāpju ķermenis. Šis radījums, sākumā mazs un nevarīgs, nu gluži kā cilvēka bērns, pieaug ātri. Tas barojas no visām negatīvajām emocijām caur negatīvajiem notikumiem, kurus tas, starp citu, pats izraisa.

Tas ir tik spēcīgs, ka bieži runā un attiecīgi rīkojas cilvēka vārdā, pilnībā pārņemot kontroli pār situāciju un, protams, apgriežot notikumu interpretāciju sev vēlamā virzienā.

Šis radījums mīt tajā pasaulē, kurā laiks neeksistē, tāpēc tas ir ārkārtīgi labi informēts par gaidāmajiem notikumiem, darījumā iesaistīto cilvēku paradumiem un pieņemamajām robežām. Līdz ar to tas spēj notikumus laicīgi pārveidot un iztulkot.

Tas vienmēr ir gatavs atkāpties, lai nākotnē saņemtu lielāku enerģijas devu- tas notiek, piemēram, iemīloties. Divi cilvēki tiek atbrīvoti uz laiku no nāvējošā tvēriena, lai tikai tie kļūtu tuvāki un atvērtos viens otram, kas nozīmē daudz lielāku enerģijas devu.  Kad tas ir noticis, kāds enerģijas ķēriens!

Strīdoties, sava starpā cīnās abu pušu Sāpju ķermeņi. Bet ne jau viens ar otru; tie cinās, lai pēc iespējas vairāk atņemtu nabaga aizmigušajiem cilvēciņiem. Tāpēc strīdā vēl nekad nav dzimusi patiesība.

Atpazīt to var vērojot savu prātu, kad tajā sāk skanēt skaļā balss par pilnīgi acīmredzamo netaisnību, kas indivīdam tiekot nodarīta.

Nereaģēšanavienīgā metode, kā atbrīvoties no šī parazīta.

Atslegas vārdi: Dzīve38617, sāpes3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (15)

Dzēsts profils 6. nov 2010. 00:29

Strīds starp diviem cilvēciņiem, it sevišķi starp vīrieti un sievieti ir tas pats, kas elektrības īssavienujums, kur radītā enerģija tiek nelietderīgi iznīcināta.

Janis Š. 11. mai 2010. 15:20

sapes ir pārejošas,jadzivo talāk

Dzēsts profils 17. mar 2010. 23:09

loti labi pateikts!! tu daudz lasi vai skumjos brizos tadus rakstinus raksti?

So A. 17. mar 2010. 20:22

Tas ir ļoti labi, ja būtnei sāp...sāp 1x, sāp 101x., sāp neskaitāmas x ....būtne, kādā no šīm x sāks domāt un analizēt....
Kļuda būs, ja analizēs un domās par citiem, bet pareizi darīs, ja centiisies SAJUST un IZPRAST sevi...un TO, kas atrodas TEVĪ...
Tad, kad būtne to izdarīs ,  viņa kļūs GUDRĀKA un LABĀKA un GAIŠAKA...
To sapratiis tikai tas, kas TAM izgājis cauri un ir atdzimis jaunā kvalitātē...neapšaubāmi augstākā....
Tāpēc, mīļie, es jums visiem novēlu vairāk sāpju....bet ceļi ir dažādi...varbūt kāds TO sapratīs, ja sajutīs kādas citas būtnes sāpes...un palīdzēs tai , vienkārši tāpat palīdzēs......

Maris L. 16. mar 2010. 12:51

Labdien, Tara. Jūsu paceltā tēma ir interesanta un Jūsu traktējums ir oriģināls. Kaut viņam nepiekrītu.
Kopš seniem laikiem, kad cilvēks tika radīts, gēnu donori ir ļoti daudz ko mainījuši DNS materiālā. Eksperiments turpinās arī šodien. Esmu pārliecināts, ka sieviešu un vīriešu atšķirīgā domāšana nav saistīta ar iedzimtu "karošanas" vai ķildīguma māniju kādiem atsevišķiem vai "pieguļošiem' ķermeņiem cilvēka smalkajai būtībai, bet atšķirīgs DNS materiāls, kurš izveidots, lai redzētu, kā iespējams modelēt saprāta evolucēšanu un veicināt salabšanu dažādu atšķirīgu civilizāciju strapā. Arī "gudrās" civilizācijas savā starpā ķildojas un viņi vēlas rast samierinājumu savā starpā, jo tā ir saprāta loģiska būtība.
Palasiet "Izumrudnije skrižaļi" - saitā Surajamrita, palasiet Aleksandra Svijaša darbus un palasiet to, ko internetā iespējams atrast ar nisaukumu Čenelings 1, 2, 3, ... - jūs atradīsiet daudz matereriāla, kas liks aizdomātie, kas īsti, mēs cilvēki, esam un kāda ir mūsu savstarpējo attiecību nozīme. Protams var jau arī neko nelasīt un turpināt strīdēties :)

Dzēsts profils 13. mar 2010. 09:27

Mēs to saucam par patmīlību...

Rasma P. 9. mar 2010. 17:04

Domas gajiens Filozofisks,bet gruti izprotams,jo tauta mit teiciens,ka stridos dzimst patiesiba un man skiet k a domat savadak ir vajadzigs,jo katram sava dzive un ta veidojas atbilstosi katra individa domasana veidam!Tikai nevajag ieslidet nerealaja pasaule par daudz dzili,jo tad saks sapet visas malinas un bus kaps sapniem!Te nu vieta ir teiciens,ka nereagesana uz ir vispareizaka metode!

Skaidrite L. 6. mar 2010. 16:44

Kas rūdās grūtībās top liels. Ar to es nedomāju sāpes, bet cilvēku - personību. Iepazīstot sāpes, cilvēks iepazīst sevi un caur sevi pasauli. Zinādams, kā ir tad kad sāp, viņš padomās, pirms kādam nodarīs pāri. Jo kādēļ gan vairot sāpes, labāk lai vairojas prieks, kas ir izsāpēts...

roberts i. 5. mar 2010. 13:52

..tas nav parazīts....tas ir degradācijas lieluma rādītājs..

Dzēsts profils 5. mar 2010. 10:09

Tā nav vienīgā metode. Šī ķermeņa aplūkošana un pasmiešanās par to pašam no malas ir tikpat iedarbīga.

madara k. 4. mar 2010. 21:45

rolis r. 4. mar 2010. 19:55

..egoismam  daudz vārdu...    daudz cīņas paņēmienu

slikts c. 4. mar 2010. 07:55

Runa acīm redzot ir par dvēseliskām sāpēm, bet arī tām tāpat kā fiziskām sāpēm ir sava loma evolūcijā.Ja nebūtu fizisko sāpju sajūta,kas mūs pasargātu,teiksim no pārāk spēcīga partnera rokas spiediena,lai plauksta paliktu nesalauzta,mēs jau sen visi būtu apsitušies,noasiņojuši,ielaiduši slimības un izmiruši.Tieši tāpat cilvēce būtu aizgājusi "šķērsām"savā sabiedriskajā attīstībā,ja nebūtu dveselisko sāpju mehānisms,kas nemitīgi liek mums koriģēt savstarpējās attiecības,lai mēs vienkārši visi necenstos viens otru iznīcināt.

linda r. 3. mar 2010. 22:29

Ernests N. 3. mar 2010. 21:48

Paldies, labais cilvēk par šo stāstu!       

Interesanta vēstīšanas metode kā pastāstīt cilvēkam, ka jābūt tam labam un tikušam.

p.s. Senie to mācēja pateikt kodolīgāk, piemēram viens no variantiem:
Visi man labi bija, je es pati laba biju:)
bet labs ir arī tavs garais variants.

Autorizācija

Ienākt