Klausos mūziku, attopos, ka domās esmu aizmaldījusies it kā kādā citā gadsimtā vai pasaulē...
Vai tās ir kādas neskaidras atmiņas uzplaiksnījumi no zemapziņas par iepriekšējām dzīvēm? Vai vienkārši smeldzīgā noskaņa no dziesmas aizveda nezināmās tālēs?
es laikam šodien jūku prātā
atgriezos savā esībā
Meklēju un atrodu, atrodu un meklēju atkal...
Atslegas vārdi: doma23287, mūzika30354, Dzīve38617, attiecibas38715
Laila,brīnišķīgi,tu noķēri pavedienu mīklas atminēšanā,tev ir associatīvā domāšana,tā mēdz dzirdot mūziku,skatot gleznas un arī sadzīvē paralēli loģiskai domāšanai kura ir biežāk verbāla prātā zīmēt ainas,un tu tās jēgu saproti,citreiz iejaucās loģikas puslode un tā secina ka tu 'murgo' vai pat prātā jūc.Nopietni iesaku apmeklē psihologu,pašai to izprast būs sarežģīti un publiski to neapspried,iespējams izsmies kā reiz bija ar autopsisko puisi.Tā ir laba parādība,strādā vairumam ļaužu,bet pasīvā izpausmē,tie neapzinās.Tev ir Dieva dāvana,strādā paralēli līdzvērtīgi abas smadzeņu puslodes!