Tik daudz ir labu vārdu sirdī,
Bet lūpās iekrīt pelēks tāds
Un ilgi nebeidz tevi tirdīt-
Kā rudens lietū pamests zārds.
Un tad tu pārdzīvo un solies:
Būs īstie vārdi nākamreiz,
Bet citā brīdī atkal vilies-
Lūk,izsprūk vārds tik nepareizs!
Tad domājām-kas ikdienu ir jutis,
Tam grūti labi vārdi most:
Kad bango jūra,virspusē zied putas,
Bet pērles paliek pašos dziļumos.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Baltais mijās ar melno.
Tas tev, ai, vai kā esam noilgojušies pēc tā .............................
Ja šis ir Tavs dzejolis,tad tiešam-ļoti labs!
smuki teikts.