Veltījums Mātei...
13. mar 2010. 17:40
Jūs varbūt brīnīsities? Bet te, kur esmu - Anglijā - rīt atzīmēs Mātes dienu, noskaņas jau vismaz nedēļu valda visapkārt, bet ne par komerciālo pusi svētkiem es runāju. Nu man par vieniem svētkiem vairāk Martā, un tas ir jauki
Kādas mātes domas, auklējot bērnu (autors man nav zināms)
KO ES VARU UN KO ES NESPĒJU.
Es tev dzīvību devu, bet nespēju dzīvot tavā vietā.
Varu mācīt tev daudz ko, bet mācīties nevaru piespiest.
Varu virzienu norādīt, taču nespēju vienmēr būt klāt.
Tavu brīvību atzīt varu, bet ne par ko atbildēt.
Varu baznīcā tevi ievest, bet par ticīgu nespēju darīt
Varu mācīt, kas labs un kas ļauns, bet ne vienmēr lemt tavā vietā.
Varu nopirkt tev skaistas drānas, bet ne tavu dvēseli post.
Es varu tev padomus dot, bet tev jāizšķir, vai tos pieņemt.
Varu mīlestību tev dot, bet nespēju piespiest ar varu.
Es varu tev mācīt būt draugam, bet nespēju darīt par draugu.
Varu iemācīt dalīties, bet ne padarīt nesavtīgu.
Varu mācīt tev bijāšanu, bet ne prasīt, lai izrādi cieņu.
Varu skumt, ka zūd tava slava, bet nenosodīt skolotājus.
Varu padomus dot tev par draugiem, bet ne izšķirt, kuri būs īstie.
Varu pamācīt tevi par seksu, bet ne noturēt tevi par tīru.
Varu stāstīt tev dzīves stāstus, bet nespēju celt tavu slavu.
Par dzeršanu man daudz ko stāstīt, bet vai tālab tu atteiksies dzert?
Par zālītēm brīdināt varu, taču nespēju tev tās liegt.
Varu teikt tev par cēliem mērķiem, bet tev pašam tie jāaizsniedz.
Varu ļaut, lai tu paliec par aukli, tomēr nespēju galvot par tevi.
Varu mācīt būt palīdzīgam, bet kā iemācīt žēlsirdību?
Varu brīdināt tevi par grēku, bet kā iemācīt tikumību?
***
Šis ir veltījums visām mātēm, bet visvairāk tomēr manam mammucim, un tā ir viņas mīļākā dziesma. Tas nekas, ka Latvijā līdz mātes dienai vēl tālu, bet māte taču vienmēr ir un paliek māte, māmiņa, un tos vārdus mēs varam pateikt biežāk, ka mīlam...
Atslegas vārdi: doma23287, mīlestība34035, Dzīve38617, attiecibas38715, mātes diena.0
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Laila N. 13. mar 2010. 18:14sandija, skumjas arī pieder pie dzīves. Bet sirdī taču Tev viņa joprojām
Dzēsts profils
13. mar 2010. 18:04...domas aizklīda tik tālu...uzdzina arī skumju...sen vairs nav manas mammītes...ir tikai mīļas atmiņas,tā drošības sajūta,ko viņa man deva...
Dzēsts profils
13. mar 2010. 17:53
Laila N. 13. mar 2010. 17:45Ilona, burvīgi un mīļi
Dzēsts profils
13. mar 2010. 17:43Reiz kāds no bērniņiem , kuram teju, teju bija jādzimst, jautāja Dievam: "Dzirdēju, ka tu grasies sūtīt mani uz zemi - kā gan lai es tur dzīvoju, tik mazs un nevārīgs?"
Dievs atbildēja: "Esmu tev izmeklējis eņģeli, kurš tevi sagaidīs un aprūpēs."
"Bet te debesīs esmu tik priecīgs, varu smieties un dziedāt," nopūtās bērns.
"Tavs eņģelis tev dziedās un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tik pat laimīgs kā te" - mazuli mierināja Dievs.
"Un kā gan es sapratīšu, ko ļaudis uz zemes runā?" - nerimās bērns.
"Tavs eņģelis teiks tev visskaistākos un vismīļākos vārdus. Ar lielu pacietību un mieru viņš iemācīs runāt arī tevi."
Mazais tomēr nerimās: "Esmu dzirdējis, ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki - kas mani pasargās?"
Dievs atbildēja: "Tavs eņģelis tevi sargās, kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta".
"Bet es būšu bēdīgs, jo vairs nesatikšu tevi!"
"Tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli, un parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tavā tuvumā."
Šajā brīdī debesīs valdīja klusums, iztālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti iejautājās: "Dieviņ, pirms es dodos prom, saki, kā sauks manu eņģeli?"
Dievs pasmaidīja un klusi noteica: "Vārds nav svarīgs. Tu viņu sauksi par mammīti."
/www.cālis.lv/