Mēs visi, droši vien, esam dzirdējuši simbolisko leģendu par viena ābola divām pusītēm pāra attiecībās.(Katrai pirmajai ābola pusītei kaut kur esot ļoti piemērota otrā pusīte, kura derēs tikai pirmajai pusītei.) Un tā nu mēs vairāk vai mazāk centīgi meklējam šo otro pusīti, atrodam, nospriežam - būs laba, precamies vai nē un mēģinām dzīvot kopā un daudziem tas arī diezgan labi kādu laiciņu izdodas,dažiem pat diezgan ilgi un laimīgi.
Vērojot to, kā veidojas un izirst attiecības tuvākā un tālākā paziņu lokā, rodas jautājums - vai arī mūsdienās šī leģenda darbojas (par divām pusītēm), vai varbūt dažam (vai dažai) labpatiktos kultivēt jaunu šīs leģendas versiju - par diviem suverēniem ābolīšiem vienā kopējā groziņā (brīvības mīlestība,pašrealizācija, personīgā identitāte, cilvēktiesības utml. arī nozīmē daudz).
Kāds attiecību modelis Jums vaiŗāk pieņemams? Viena ābola divas pusītes, divi suverēni ābolīši, vai varbūt ir vēl citi varianti?
Atslegas vārdi: mīlestība34035, attiecības38715
ābola divas pusītes, nejau pilnīgi vienādas-bet nedaudz atšķirīgas,lai papildināt vienam otru.jo ābola puses ari atšķiras pec krāsas.
mes esam abolu pusies un ari suverina pusites.
Piekrītu Alisei.
Vaŗbūt nav tik svarīgi kas Jūs esat ābolīši vai pusītes, bet svarīgāk būt līdzvērtīgiem.
Pretējā gadījumā nebūs sapratnes.
jo passpietiekamaaks cilveeks ,jo vairaak aaboliitis vesels....jo lielaakas iespeejas veidot kontaktu ar otru neizejot no savu caurumu laapissanas ....
pilniigi noteikti esmu par vesela aabola teoriju!!!!
..tāpēc jau arī izirst attiecības, ka viens no pāra ir pusīte, bet otrs ...apaļš ābolītis..!..veidot pilnvērtīgas attiecības var tikai apaļš ar apaļu..jo pusītes guļ ar seju dubļos un nekur neripo!...nu noliec uz galda ābola pusīti..tā apkritīs...pieliec šo pusīti pie apaļa ābola..tā turēsies, bet cik tad ilgi šis apaļais ābols var stutēt šo pusīti?
saukt to varētu vienalga kā...attiecībās abiem ir jājūtās mīlētiem,drošiem,pasargātiem,ar atbildības sajūtu vienam pret otru,pilnīgu uzticību un uzticēšanos un tai pašā laikā brīviem un nesasaistītiem...bet...tā varētu būt,ja attiecībās esam tikai divi vien...līdz ko ir bērni...nezinu,kā tas var darboties
par tām ābola divām pusītēm...izrādās mums pretī tādas varētu būt ne viena,bet sešas...bet vai viņas dzīvo mums sasniedzmā attālumā,arī jautājums...
Ir apstākļi,kad esam divas ābolu pusītes un ir apstākļi,kad esam divi suverēni ābolīši...
Ābola pusītes, Ieva no Ādama ribas, mans otrais es. Mēs katrs izvēlamies sev atbilstošāko variantu. Attiecības veidojas harmoniskas, ja tās ir abiem pieņemamas. nesadzīvos bŗīvais kaķis un klusā mājas tibiņa. Vienam kļūs nepanesami garlaicīgi. Es teiktu - attiecības ir kā puķe, ja to nekopsi, novītīs. Arī attiecības jākopj, mums jāmainās pašiem un līdz ar mums mainās mūsu attiecības.
Pie mums bez stadisanas nekas neaug...
......... "divi suverēni ābolīši" iekš viena groziņa, labāk skan! Mans variants būtu šāds, Būt uzticīgi, neveidot līdzās mīlas trīstūtri, bet brīvo laiku pavadīt neatkarīgi, bet, kā jau teicu, visam jāturās uz toleranci!............................:D
Cilvēks blakus ir izdzīvošanas minimums! tās pusītes ir tik skaista leģenda!