Tik grūti ir neaizbēgt-
Stāvēt pret,
Bez mitas kad akmeņus
Met un met.
Tik grūti ir skatienu
Augšup celt,
Kad aizmiglojis to
Pasaules zelts.
Tik grūti palīdzot
Atbalstam būt,
Zem kājām kad visi
Pamati zūd.
Tik grūti glābējas
Debesis just,
Uz pleca kad smagi
Guļ ikdienas krusts.
Tik grūti-bet tomēr
Vajaga būt:
Kā jūrai,kā akai,
Ikviens kur var gūt
Sev cerību lāsi,kad
Nediena dzeļ,
Lai atgūtu spārnus,
Pār drupām kas ceļ.
.......
To manā vietā dārzs Jums pastāstīs:
Par to, ko mīlēju,bet iegūt nevarēju;
Ka reizēm nesasniegtās debesīs
Es sapņu magones no vēju pļavām sēju.
To manā vietā dārzs Jums pastāstīs:
Kā dvēselē ar putniem kopā skrēju,
Ka iegūtais bij uzliesmojums īss-
starp tauriņu un malduguņu deju.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Lai ir grūti,vajag spēt,stiprai būt,uzvarēt!
Vienkārši progress acīmredzams.Jauki.
Paldies!
ļoti skaisti...patiesi