Teorijas. Varbūtības.
Atkal jau raudu pazaudējusi cerības.
Guļu vannā- neelpoju. Zem ūdens klusums. Tik dīvaina sajūta, kad trūkst elpas. Un tu ieelpo gaisu- tevī atgriežas dzīvība. Skaisti.
Kārtējaas domas par pašnāvībam- kāpēc cilvēki to dara, vai no tā kāds labums..
Gribas jau aizbēgt. Bet esmu lasījusi tik daudz materiālu par dvēseli. Pašnāvība neko neatrisinās- tu vnk iestrēgsti ar savaam domām, lietām ko vēlējies izdarīt. Un te pēkšņi tev ir tāda izdevība- bet tu neesi dzīvs. Sāc nožēlot to ko esi izdarījis.
Un pēkšņi izrādās, ka kāds tevi tomēr mīl un tu vēlies atgriezties un pateikt, ko jūti tu..

Es Tevi mīlu..
Tad jau labāk dzīvot neziņā, neatklāties, bet tomēr DZĪVOT.