nu jau daudzu sapnis ir nevis Kanāriju salas vai Kipra, bet kāda vientuļa sala, kur atvaļinājumu aizvadīt.. prieks par civilizācijas neskarto dabu, tā teikt *paradīzes stūrīti*, kur neviens vēl nav kāju spēris.. kāpēc ar prieku runājam par tādiem *Dieva dabas stūrīšiem*, bet, kad iet runa par **neskartu cilvēku** [šķista jaunava vai puisis], tad jau sākās bezmaz tiesas darbi par cieņas un goda aizskaršanu?..vot to es nesaprotu..
Atslegas vārdi: par neskarto dabu..0
vot tas, Dārzniec, labs jautājums..**kāpēc met līkumu**..tak ne jau no krietna cilvēka kāds bēgs!
Elzas kundze, labdien! .. šito dziesmiņu par to *nespēšanu pieciest sānsoļus* jau mēs visi no tām nelaimīgajām esam dzirdējuši..bet, ko līdz kāds pekstiņš uzrunā, tad gatava to uz rokām nēšat..un nes ar no kroga mājās kā lupatmaisu pār plecu..p tak jau pelnījis..p
jā, Albert, tā ir liela nelaime..a kur vēl naids pret visām precētajām..p kā netrakosi, ja uz **maketu** tik iznāk paskatīties..p
Vecmeitas un vecpuiši arī ir cilvēki un jūs nezināt, kāpēc viņi palikuši vieni.Tie parasti ir godīgi cilvēki kas nav varējuši paciest nodevību un tas saprotami.
Ha-ha-ha...nu gan atradis ko salīdzināt! Vecmeitas un vecpuišus ar PARADĪZI ! Bet no viena spuses jau Tev, Aivar, taisnība - kā vieni, tā otri NESKARTI! Tikai nezin kāpēc neskartajiem cilvēkiem visi met līkumu, bet uz Moricsalu, piemēram, netrūkst braukt gribētāju...