Atnāk skolnieks pie Skolotāja un saka:

"Skolotāj, es esmu noguris, man ir tik smaga dzīve, tādas grūtības un problēmas, es visu laiku peldu pret straumi un man vairs nav spēka, ... ko man darīt?"

Skolotājs atbildes vietā uzlika uz uguns trīs vienāda lieluma traukus ar ūdeni. Vienā traukā ielika burkānu, otrā - olu, bet trešajā iebēra kafiju.

Pēc kāda laika viņš izņēma burkānu, olu un ielēja kafiju tasītē.

"Kas ir izmainījies?"- viņš jautāja skolniekam.

"Ola un burkāns izvārījās, bet kafija izšķīda ūdenī" - atbildēja skolnieks.

„Nē”, teica Skolotājs, „Tas ir tikai virspusējs skats uz lietām. Paskaties, ciets burkāns izvārījās mīksts un pakļāvīgs.

Trauslā un šķidrā ola kļuva cieta. Ārēji tie neizmainījās, tie tikai izmainīja savu struktūru no vienādu nelabvēlīgo apstākļu iedarbības, esot verdošā ūdenī.

Tāpat arī cilvēki, ārēji stiprie var sanīkt un kļūt vārgi tur, kur trauslie un maigie kļūst stingri un atžirgst”.

„Bet kafija?”- jautāja skolnieks.

„O! Tas ir pats interesantākais! Kafija pilnībā izšķīda jaunajā nelabvēlīgajā vidē un izmainīja to, pārvēršot verdošu ūdeni brīnišķīgi aromātiskā dzērienā”.

Ir īpaši cilvēki, kuri neizmainās apstākļu iedarbībā, tie izmaina apstākļus un pārvērš tos jaunajā un skaistajā, gūst labumu un zināšanas no situācijas.