Damn.!
25. mar 2010. 16:41
Vienmēr atrodas kāds, kurš raks tev bedri.
Dzen tevi izmisumā. Un tad tu sev jautā: vai tiešām esmu tik slikts cilvēks, ka man nav atļauts normāli dzīvot?!
Kā saprast vārdu ''normāli''? Tas manā gadījumā ir- saglabāt garastāvokli tuvu vidējam, kaut reizi nedomāt par problēmām, smaidīt patiesi nevis vnk smaidīt, dalīties ar kādu ne tikai negatīvajās lietās, bet gan beidzot izstāstīt kaut ko pozitīvu, noticēt tam, ka esi kādam vajadzīgs pa īstam un vienmēr nevis, kad kaut kas no manis ir vajadzīgs, vēlos aizmigt domājot, ka diena bija izdevusies.
Es zinu, ka vaina jāmeklē tikai sevī.
Pārāk tuvu uzņemu visu informāciju apkārt.. un neizdodas to saglabāt smadzenēs, jo nepietiek vietas. Rodas izmisums. Un arī kāds, kurš tev viņu pastiprina. Netīšām uzbraucot, kritizējot, kaut kā ne tā atbildot, savādi paskatoties.
Un tad?! Ko darīt, kur skriet?
Šodien kaut ko sapratu. Beidzot atviegloti nopūsdamies secināju, ka maniem līdzšinējiem uztraukumiem, raizēm, bažām nav bijis īsta pamata. Dzīvoju tik īsu brīdi un jau domāju, ka ir grūti. Kas būs vēlāk, vai tomēr nebūs nekas? .
Atslegas vārdi: es.viņi.dzīve.varbūt beigas.0
Komentāri (2)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
25. mar 2010. 21:29N.Bonoparte.Sakeros ar Latvijas Valsts Strategiju-nespeju savakt Savejos-visi baidas no Grandioza parseka un pludiem...N.Bonoparte.
sandra s. 25. mar 2010. 16:59
Pašai ļoooti patika, nu padodu tālāk :
"Ir divas dienas nedēļā, kurās es nekad neuztraucos un par kurām es nekad neuztraucos - divas bezrūpīgas dienas, kas tiek svēti sargātas no bailēm un bažām. Viena no šīm dienām ir Vakardiena. Vakardiena ar savām rūpēm un raizēm, sāpēm un kļūdām, pārpratumiem un neveiksmēm. Tā ir aizgājusi uz mūžīgiem laikiem un vairs nav atgūstama. Tā bija mana; tagad tā pieder Dievam.
Otra diena, par kuru es neuztraucos, ir Rītdiena.
Rītdiena ar visām tās iespējamajām grūtībām, nastām un briesmām, tās solījumiem, darbiem un kļūmēm - tā ir tikpat tālu ārpus manas kontroles, kā tās mirusī māsa Vakardiena. Rītdiena pieder Dievam; tā būs mana.
Man pašai paliek tikai viena diena nedēļā - Šodiena. Ikkatrs vīrs var uzvarēt šodienas cīņas. Ikviena sieva var panest vienas dienas nastu. Ikviens cilvēks var cīnīties ar šodienas kārdinājumiem. Tikai tad, kad mēs paši uzkraujam sev šīs divas briesmīgās mūžības, ko tikai Dievs spēj panest - Vakardienu un Rītdienu - tikai tad mēs sabrūkam.
Šodiena nepadara cilvēkus trakus, bet gan žēlums par to, kas noticis Vakardien, un bailes no tā, ko nesīs Rītdiena. Tās ir Dieva dienas. Atstāj tās Viņam"