Protams, ka paši- apzināti, mazāk apzināti..- saveidojam to, kas un kā ar mums.
Bet, ir viens bet- ne vienmēr pietiek uzdrošināšanās aiztaisīt kādas durvis, kaut vai pateikt:Liec man mieru!, jo..zinot to cilvēku, iespējams, pārāk labi, tomēr gribi izvairīties no tā, kas sekos.Protams, atbildīga par to, ka negribu tās duļķes, esmu tikai es.
Kaut- mans dēls saka:Izturi! Izmoki tās dienas, kad pār tevi nāks..ne visai jaukas lietas, un redzēsi- cik atvieglota jutīsies pēc tam.Labāk tā, nekā sevī just to diskomfortu visu laiku, mīļā miera labad.
Jau šodien ir daudzreiz labāk, kā aizvakar.
Jākļūst jau sevī stiprākai, ko citu??:)) Sevis dēļ. Kurš tad cits tevi atbrīvos un pasargās??

Paldies, pilnīgi pareizi!...Jau pasmaidīju...

.. mes esam dazaadi, vieni stipraaki, citi vaajaaki , un ne visi savas ciesanas varam iztureet. vienatnee. Dzreiz vajadziigs kaads, kurs mums to paliidz visu iztureet, vai dod padomu , kaa ar to var tikt galaa.  Tici, tas citam maina dziivi... Nu, bet tagad tu pasmaidi,  

Diez vai, diez vai, ir lasīts, ka karma iet ar paaudzēm, kaut vai par to pašu Amerikas prezidentu