Nē, tā nav mīla, kas sev prieku lūdz.
Nē, nē, kas mīl, tas ir ar visu mierā-
Tas smiedams sevi katrā jūgā jūdz
Un nebaidās, pat tad,ja ceļš ir grūts,
Jo mīlas apskaidrībā viņam
Par laimi paša sāpes kļūst,
Un ,visu panesdams un spēdams,
Viņš savā ceļā nesalūzt.
Kas mīl, tas nevairās no sāpēm:
Tas droši viņām pretī iet,
Jo mīla apciemo mūs tāpēc
Kad dvēsele no prieka dzied,
Ir tad,kad katram citam sķietas:
Tur asarām, ne laimei vietas.
Nē, nemīl tas, kas pēkšņā spītā
Prot aiziet lepns , aizvainots...
Kas mīl ,tam citāds tikums dots:
Tas visu aizmirst, visu piedod
Un, dienas gaismas apstarots,
No laimes apreibis tas staigā dziedot.