Kādēļ vēl tavu balsi dzirdu?
Tik tīru un dzidru...
Kādēļ, es aizmirst tevi nespēju?
Un pusi savas dzīves tev atvēlu...
Kādēļ, ik reiz pirms sapni sasniedzu,
Domās par tevi iegrimstu?
Man nav jājūtas vienam,
Lai pateiktos Tev par mirkļiem, kad kopā ejam!
Atliek pateikties Tev,Man un "Dievam",
Ka esam sev,.. ņemam un dodam.
Bet dzīves saspringtajos brīžos,
Mēs vietu pozitīvām domām rodam.
Kādēļ rasties naidam pret citiem?
Ja varam sev pārlēkt pāri un pateikties viņiem!
Kādēļ zagt, ja vēlāk to atdodam dubultā?
...vajag sevi, dzīvei, pasniegt dāvanā!
Kādēļ apkārt viss gaišs,vistumšākajā nakts stundā?
"Tā" cita cilvēka "dēļ"...