Elpojot caur katru šūniņu
Atbrīvojos no bailēm par rītdienu
Ietinot sevi dievišķā tērpā
Atjaunoju ticību ,cerību un mīlestību.

Ticība kā templis manai sirdij
Kā atspīdēts gaismas ceļš
Kā mana griba manai gribai
Kā dāvana no debesīm.

Cerība ir mans brīnums
Smaržojoša puķe šalcošā vējā
Mana gudrība un varenība
Dzīves vibrējošās vijoles spēlē.

Mīlestība mans dievišķais eņģelis
Manu cerību sasniegtā virsotne
Manas dzīvības pašreizējais ūdens
No kura dāsnums straumēm plūst.

Ticība , cerība , mīlestība
Attīrītas debesis virs manas galvas
Mans tīrais ērtais Dieva templis
Mans gaismas ceļš starp debesīm un zemi.

- Evita Līvmane -

"Kad dzīve skarba kļūst,Skarbie nesalūst..."..ja nemaldos tie ir vārdi no fimas "Viegla uzvedība''..Paldies,atgādināji...