Sāpes,kas nepāries,
Likās tas viss pats aizies,
un tad pēkšņi skrienot atduros,kaut turos,
Es krītu
un saprotu,ka ar spītu
sagaidīšu savādāk rītu.
domā man vieglāk?
Būt ,tēlot visu skaistāk?
neturu nekā un neko sevī iekšā,
zini,lai kas nāktu,kaut kas iet
viss vienmēr būs vienlīdzīgi,kaut gribēsi,
no citrona saldu sulu izspiest spītīgi,
mēģināts un darīts,un labots ir cītīgi,
no tā nekas nesanāk,tik strīdi smieklīgi,
no malas
viss šis bez gala,
kā lai raksturo sevi,kā lai vēl pasaka,esmu,kāds esmu,tāds
palikšu vienu mēr,
tikmēr,kamēr ritēs vārdi pār mēru un es nenogriežu pirms mēru
necenšos ūdeni ar acīm pārvērst par sēru,
viss,ko teikt visā'šajā,tur vietā
tajā ,kur esmu..viss ir pa īstam,gan ,ko mīlam,gan ko nīstam.
Dzīvo ar mani vai bez manis ,vet izvēlies pat,kaut aiz dusmām plīsti
jo kad teicu es...viss bija kaķim zem astes,tas piegriež to,kas bij'
Diemžēl ir lietas,kuras laiks nenorij,
Tās rētas,kuras netiek sadziedētas,
Kuras acu priekšā,nepaslēpt aiz sētas,
Lietas,kas bijušas dārgas-tagad sirdij lētas
Un slikti man metas,Ka šīs sajūtas pazīstamas ne-retas.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Caur sāpēm dzimst kaut kas jauns. Tā ir Tava pieredze, jo viss, kas mūs nenogalina, dara stiprākus un gudrākus. Tas labākais vēl priekšā
........................
Ja-ja pareizi saku izrunat Anglu valodu,kaut zilbi-frazi-neliels elektrotrieciens-ar izrunu un valodu tas pats-kad speju izrunat parejas palodas-Perfekti-aiziet...
Ar laiku visas brūces sadziedējas!
Pāries, pāries...tikai neskaties atpakaļ. Aiztaisi durvis, aizslēdz, iemet atslēdziņu upē (domās) un, skaties uz priekšu...atvērsies citas, daudz plašākas!:)
Nemeklē sāpēs patvērumu..., tad pāries, ja vien ar šīm sāpēm neglaimo pati sev..., bet universālu recepšu nav...
Pāries.
Tam vajadzīgs laiks.
Zinu- nepateicu neko jaunu, bet- ja Tu apzināti neturēsi sevi tajās, tajā, IT KĀ zaudējuma sajūtā lielajā, pāries.
Ļoti nesen viens sarakstes draugs man teica: neaizverot durvis pavisam, kaut purngalu tajās vēl atstājot, netiksi no tām vaļā.
Protams, ja vispār gribi tikt vaļā.