Tu saki-saule, es saku-mēness,
Tu saki-zeme, es saku-mēness,
Tu mani mīli, es tevi nīstu,
Tu smaidi visiem, es meklēju īsto.
Man patīk nakts, tu mīli dienu,
Man garšo tēja, tu dzer vien pienu.
Kad es smaidu, tevi bēdas māc,
Ja es ticu, tu šaubīties sāc.
Es vēlos palikt, tu-projām iet,
Es gribu klusēt, tu skaļi smiet.
Es cenšos saprast, tu-aizvainot,
Es protu piedot, tu-nožēlot.
Tev bail ir jautāt, man-atbildēt,
Tu baidies iegūt, es-pazaudēt.
Man patīk dāvāt, tev-tikai ņemt,
Ja es ko vēlos, tu neproti lemt.
Es mīlu balto, tu-melno,
Bet sajaucot tās iegūst pelēko.
Mēs esam dažādi, kas par to?
Raksturus jaucot,iegūst labāko.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Vai nav pārāk daudz to atšķirību?Ir jābūt arī kaut kam svarīgam vienādam, lai būtu pamats kopīgai būšanai.
Skaists dzejolis
bet ar vienu noteikumu,,jalauj otram dzivot un bus super
tas ir ideals
Nezinu vai pareizi,bet slikti nav,man ar tā sanāk!
man ta ir,uzskatu ka tas ir pareizi