Es@Tu

17. apr 2010. 11:15

Tu saki-saule, es saku-mēness,
Tu saki-zeme, es saku-mēness,
Tu mani mīli, es tevi nīstu,
Tu smaidi visiem, es meklēju īsto.

Man patīk nakts, tu mīli dienu,
Man garšo tēja, tu dzer vien pienu.
Kad es smaidu, tevi bēdas māc,
Ja es ticu, tu šaubīties sāc.

Es vēlos palikt, tu-projām iet,
Es gribu klusēt, tu skaļi smiet.
Es cenšos saprast, tu-aizvainot,
Es protu piedot, tu-nožēlot.

Tev bail ir jautāt, man-atbildēt,
Tu baidies iegūt, es-pazaudēt.
Man patīk dāvāt, tev-tikai ņemt,
Ja es ko vēlos, tu neproti lemt.

Es mīlu balto, tu-melno,
Bet sajaucot tās iegūst pelēko.
Mēs esam dažādi, kas par to?
Raksturus jaucot,iegūst labāko.

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

Dzēsts profils 19. apr 2010. 09:09

Vai nav pārāk daudz to atšķirību?Ir jābūt arī kaut kam svarīgam vienādam, lai būtu pamats kopīgai būšanai.

Dzēsts profils 17. apr 2010. 13:12

Skaists dzejolis

Dzēsts profils 17. apr 2010. 11:43

bet ar vienu noteikumu,,jalauj otram dzivot un bus super

Dzēsts profils 17. apr 2010. 11:39

tas ir ideals

vienkārši E. 17. apr 2010. 11:22

Nezinu vai pareizi,bet slikti nav,man ar tā sanāk!

Dzēsts profils 17. apr 2010. 11:19

man ta ir,uzskatu ka tas ir pareizi

Autorizācija

Ienākt