Kad sieviete ieskatās spogulī
Trīs gadu vecumā: Paskatās spogulī un ierauga Karalieni.
Astoņu gadu vecumā: Paskatās spogulī un ierauga Pelnrušķīti.
15 gadu vecumā: Paskatās spogulī un ierauga Pelnrušķīti/Karsējmeiteni/
Popzvaigzni, ja vien viņai nav pirmsmenstruāciju sindroms un viņa neierauga Resno/ Pumpaino/ Neglīto ("Mammu, es taču nevaru iet uz skolu šādā izskatā!").
20 gadu vecumā: Paskatās spogulī un ierauga, ka ir "pārāk resna/pārāk tieva, pārāk īsa/pārāk gara, pārāk taisniem/pārāk cirtainiem matiem" - taču viņa nospriež, ka jāiet izklaidēties tik un tā.
30 gadu vecumā: Paskatās spogulī un ierauga, ka ir "pārāk resna/ pārāk tieva, pārāk īsa/ pārāk gara, pārāk taisniem/ pārāk cirtainiem matiem" - taču viņa nospriež, ka viņai nav laika to novērst un viņa dosies izklaidēties tik un tā.
40 gadu vecumā: Paskatās spogulī un ierauga, ka ir "pārāk resna/pārāk tieva, pārāk īsa/ pārāk gara, pārāk taisniem/ pārāk cirtainiem matiem" - taču viņa nospriež: "Es vismaz izskatos kā kārtīga sieviete", un dodas izklaidēties.
50 gadu vecumā: Paskatās spogulī un ierauga: "Es esmu", un dodas izklaidēties, kur vien vēlas.
60 gadu vecumā: Paskatās spogulī un atceras pazīstamus cilvēkus, kuri vairs nekad neskatīsies spogulī. Tad viņa dodas ārā un iekaro pasauli.
70 gadu vecumā: Paskatās spogulī un ierauga gudrību, humoru un pieredzi. Un dodas laukā meklēt piedzīvojumus un baudīt dzīvi.
80 gadu vecumā: Vairs neapgrūtina sevi ar skatīšanos spogulī. Vienkārši, uzliek galvā traku rozā cepuri un dodas laukā baudīt dzīvi.