...āda.
3. mai 2010. 15:42
Es esmu tāda, visvisāda,
Man katru gadu mainās āda.
Cik grūti veco projām mest,
Cik baisi spārnus plašāk plest!
Caur dvēseli man sāpe iet,
Nav spēka pakustēties, skriet,
Dreb miesa, pretojas, kliedz prāts,
Viss plosīts, sirdi bailes māc.
Man spēku ticība vien dod,
Tā avots, kurā spoguļot.
Vien bailes, sāpes pārvarot,
Var jaunu ādu iemantot!
Atslegas vārdi: dzeja18356
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Lita F. 5. mai 2010. 17:19Savdabīgs, taču interesants dzejolis!!!!
ilze s. 4. mai 2010. 18:02Jāāā-laikam ne jau velti mūs vīrieši par čūskām sauc
Dzēsts profils
4. mai 2010. 17:50jap, jāmainās! mums gada laikā nobirst pus kilograms ādas..
Dzēsts profils
4. mai 2010. 11:17Iespejams Kinas Hanss piespiedis karot Krieviju un Angliju pret manu karaspeku-driz iznicinas manu karafloti,un nav vairs atbalsta laukos-naksies,ka Vienmer nemt Uzticamakos Virus,un doties uz Amerikas krastiem.N.Bonoparte.
morgana b. 3. mai 2010. 18:44
Dzēsts profils
3. mai 2010. 16:10oo! Isteniba neesmu dzejas cieniitaaja., bet forshi, man patikas!:)
Dzēsts profils
3. mai 2010. 16:00Ļoti patiesi vārdi. Tikai bailes pārvarot var daudz ko iegūt, iemantot, būt un pastāvēt.
Dzēsts profils
3. mai 2010. 15:58interesants dzejolis!