Mēs uzskatām, ka skūpsts - tas ir viens no sajūsmas izteikšanas veidiem. Taču ilgi līdz tam daudzās pasaules malās skūpsts bija cieņas izrādīšana.

                 Daudzās afrikāņu ciltīs iezemieši skūpsta zemi, pa kuru gājis viņu vadonis. Senos laikos rokas un kājas skūpstīšana bija cieņas un godbijības izrādīšana. Senie romieši, skūpstot acis un lūpas, izrādīja cieņu satiekoties. Kāds Romas imperators visievērojamākajiem ļaudīm ļāva sevi skūpstīt uz lūpām, mazāk ievērojamiem - ļāva skūpstīt sev roku, bet ļaudīm ar pašu zemāko titulu bija jāapmierinās ar viņa kājas skūpstīšanu!

                 Pilnīgi iespējams, ka skūpsts kā sajūsmas izpausmes forma sākās sirmā senatnē, kad mātes apmīļoja savus bērnus, tāpat kā tās dara to šodien. Un sabiedrībai nekas cits neatlika kā pieņemt šo labu attiecību parādīšanas formu arī pieaugušo starpā.

                Pastāv versija, ka jau VI gadsimtā pastāvēja tāda tradīcija, bet tas varētu būt no vēl senākiem laikiem. Pirmā zeme, kur skūpsti bija pieņemti kā mīlestības un cieņas izrādīšanas forma, bija Francija. Kad dejas kļuva populāras, katrs dejas numurs noslēdzās ar skūpstu.

               No Francijas šī tradīcija ātri izplatījās visā Eiropā. Krievija, kas daudzas tradīcijas pārņēma no Francijas, pieņēma arī šo tradīciju, un skūpstu apmaiņa izplatījās dižciltīgu ļaužu vidū. Cara skūpsts kļuva par vienu no valsts apbalvojumiem.

               Ar laiku skūpstu apmaiņa pārvērtās par uzmanības apliecināšanas sastāvdaļu. Attīstoties kāzu ceremonijām, skūpsts kļuva par kāzu rituāla daļu. Šodien, bez šaubām, skūpstu apmaiņa - tā ir mīlestības un uzmanības izpausme. Tomēr daudzās pasaules malās tas paliek oficiālu ceremoniju daļa, cieņas un sajūsmas izrādīšanas veids.