Robežkontroles punktā iebrauc vīrs ar divriteni un milzīgu maisu uz bagāžnieka. Muitnieks uzreiz klāt:
- Vai jums ir kas muitojams?
Vīrs: - Nav gan.
Muitnieks: - Bet kas tajā maisā?
Vīrs: - Smiltis.
Muitnieks liek šņorēt maisu vaļā. Ielūkojas - izrādās, maisā tiešām ir smiltis. Nākamajā dienā tas pats vīrs atkal dodas pāri robežai ar divriteni, uz bagāžnieka atkal milzīgs maiss. Nu muitnieks ne tikai ieskatās maisā, bet arī iebāž tur roku - tiešām maisā tikai smiltis. Muitniekam nav, kur piekasīties, un viņš laiž vīru tālāk. Taču vīrs turpina savus pārbraucienus ar smilšu maisu. Astotajā reizē muitnieks neiztur, liek vīram izbērt visu maisa saturu uz grīdas. Nekā cita, atskaitot smiltis, tur nav. Nākamajā reizē muitnieks smiltis arī izsijā - tas pats. Vīrs turpina katru dienu braukt pāri robežai. Pēc divām nedēļām muitniekam zūd pacietība. Viņš nosūta smiltis uz laboratoriju - nekāda rezultāta. Vēl pēc mēneša muitnieks, galīgi izmisis, kārtējā reizē uzrunā vīru:
-Esmu gatavs dot jums rakstveida solījumu, ka neko neizpaudīšu. Jūs taču kaut ko šmugulējat pāri robežai? Sakiet, lūdzu, ko jūs šmugulējat?
Vīrs dabū muitnieka rakstisku apsolījumu neko neizpaust un atbild: - Velosipēdus.