...man prieks , Māri...Tu esi sapratis, kāpēc es šo ierakstu ierakstīju, ..esi sapratis būtību...!!!

Es domāju ka shis te texts, liek lieku reizi padomāt par to cik patiesībā bieži mūsu dzīvi virza kāds cits, kas cits un ka biežāk vajdzētu pirms ko dari padomāt vai tiešām man to vajag un vai tas ir saskanjā ar manu es:)

...sava egoisma  ,....savu iegribu ...  vergu  filozofija...  ( materiālisms )
  nomirt gribēšanas dēļ..      (alkatība     visu laiku nepietiek )

Staļina un Hitlera dzīvas moto.

  Aksioma! Nekad nesaki- nekad!  Prātīgi teikts!

interesanti, cik tālu šim tekstam piekrīt pati Alise , vai tas tomēr domāts tikai provokācija   
tas tāds  SStepes vilka cienīgs teksts, der vientuļniekam vai  fanātiskam sava ceļa gājējam...
akceptēju, kā iepriekš teicu, tikai galvenajos vilcienos,
par savas gribas/viedokļa uzspiešanu citiem- arī piekrītu, protams, bet attiecībā uz to, ka "nedarot to, ko vēlas--> sagrūst no iekšpuses un zaudē spēku"-
nu par skaļu teikts, ja piem. nav sanācis piepildīt  sevi vienā veidā, tu vari mēģināt mainīt attieksmi un gūt prieku no tā, ko dari un nebūt nezaudēt ticību sev...  
piepildīt sevi var arī citādi, varbūt izklausīšos pēc zaķpastalas, bet nepiederu pie tām, kas ies uz mērķi par  jebkujebkuru cenuvai tomēr ir vērts nosprnosprāgt sava lielā mērķa dēļ, nedod Dievs, "paraujot līdzi" savu tuvāko dzīves, izklausās gandrīz pēc iešanas pāri līķiem...

nu diskutējams -kautvai pāri līķiem ,bet uz savu mērķi? tas atkarīgsb ,kāds ir tas mērķis ,varjau skrien ,rāpot vai vilkties ,bet nedrīkst aizmirst tomēr arī citus ,nu kautvai nedaudz apstāties un paskatīties atpakaļ ,vai pļava nau palikusi bez ziediem ,jo visi aplausti ,vai nau samīdītas citu dvēselītes ,nezinu -vajag apstāties un dažreiz padomāt ,vai tad ,kad būsi sasniedzis -sevis kāroto -tu nebūsi palicis viens un varbūt ,ka kārotā -laime nemaz nenesīs prieku ,tās ir tikai manas personīgās domas .........

Kā teksts, lozungs- perfekti, kā dzīves vadlīnīja, pie kā pieturēties- labi , bet ar dažiem "'bet"'...Un tad iesaku pārlasīt Valda rakstīto.

Tik ļoti gribētos, lai tā būtu...spēcīgi teikts, der par vadlīniju, bet- dzīve, diemžēl, ienes savas korekcijas- tur nu man Valdim jāpiekrīt.

Katrs cilvēks var izvēlēties -- dzīvot kā grib, dzīvot kā var, vai ar mieru dzīvot kā liek.

Jā!...man patīk Tavs teksts
..un Valdim nepiekrītu.....vai vienmēr ir jāatdod iespējas citiem...un pašiem jānožēlo...tas ko neesam paveikuši...noteikti nepiekrītu Valdi.

Ja vienmēr iesi tik tieši, atklāti un tikai ar savu pārliecību - ātri vien aplauzīsi ragus. Bez tavas pārliecības, bez tava "dzīves moto", ir vēl cita cilvēka tieši tādi paši pretī, un ne vienmēr intereses sakrīt. Dzīves, Alise, ir kompromisu summa. lai kā mēs "sekstes" nepucētu, bet apstākļi tomēr ir jāņem vērā. nav uz pasaules vienas un pareizas parliecības vai tikai vienas taisnības. žēl, bet tā ir.  Ideāli jau tāpēc arī paliek tikai ideāli, tie ir mērķi uz kuriem iet, bet nevajag sasniegt, jo tad citiem nebūs kur tiekties.

nomirs visi, tad labāk daru, ko gribu ES, kamēr varu.

Viens no labākajiem tekstiem,kādu esmu lasījis....

Ko vērta ir šī dzīve, ja tu nevari tajā būt tas, kas tu esi?

Parakstos zem katra šī vārda.

...nu nepadodas man tirgošanās... Kā tāda muļķe tirgū visu par baltu velti izdāļāju. Tāpēc mani vēlāk vairs līdzi neņēma...  
Bet doma vērtīga! Par spīti visam un visiem...sevi nepazaudēt!