Par mīlestību, bet varbūt piedošanu!!!
18. mai 2010. 22:05
Panāc solīti pretim
un es
uzziedināšu debesis-
es to varu
es sargāšu tavu likteni
agrus rītus
vēlus novakarus
panāc solīti pretim
es gaidu
pasniegtu roku
es uzziedināšu-tikai atļauj!-
katru ceļmalas koku
vienīgi panāc...
ne soļiem-
nāc ar sirdi
ar būtni
es uzziedināšu mums debesis
un nebūs
man nebūs
grūti.
/Maija Laukmane/
Atslegas vārdi: mīlestība34035, piedošana.0
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Lita F. 22. mai 2010. 11:21Mīļaa saulīte - visu labi saprotu, tikai kāpēc ar Maijas Laukmanes dzeju ir jātur ciet mute vai naudas maks ???
Dzēsts profils
21. mai 2010. 16:57Skaisti , bet reālajā dzīvē ne vienmēr mēs viens otram paejam solīti pretim un tad brīnamies kāpēc jūk un brūk, tieši tāpēc, ka nevēlamies paiet solīti pretim.
ina p. 21. mai 2010. 16:49Vai dzīvē arī var būt tik jauki,kā šinī dzejolī?
Dzēsts profils
19. mai 2010. 10:01Skaisti.....
Dzēsts profils
18. mai 2010. 23:08Divas lietas dzīvē ir jāver vaļā uzmanīgi - muti un naudas maku.
Lita F. 18. mai 2010. 22:28Vēlu tev mirdzošas debesis,
Tev zaļus kalnus un lejas.
Lai piepildās vēlējums šis
Kā sapnis no skaistas dzejas.
Vairāk par mantu un zeltu
Spēj dāvāt cilvēka sirds.
Lūk, tāpēc šīs rindas tev veltu,
Par to šis paldies tev mirdz.
...no sirds pateicos!!!.....
Aigars l. 18. mai 2010. 22:22mīlestība un cerība, liktenis un laime :)