Draugs....
21. mai 2010. 12:36
Es redzēju asaras tavās acīs
Un man gribējās pieiet tev klāt
Un tevi mīļi apskaut,
Bet es neuzdrošinājos,
Jo tevi tik tikko pazinu.
Es baidījos par to,
Ko par mani padomāsi,
Ka domāsi, ka tev uzbāžos;
Bet nu es saprotu,
Ka vajadzēja tevi apskaut,
Jo tad tu būtu juties labāk,
Zinātu, ka kāds tevi saprot,
Kaut gan esam neilgi pazīstami,
Tu saprastu,
Ka es esmu uzticams cilvēks,
Uz kuru var paļauties.
Bet es nokavēju -
Kāds cits tevi apskāva un mierināja,
Un tu saprati,
Ka viņš tev ir uzticams draugs.
Un tev ir taisnība! -
Jo īsti draugi nebaidās,
Ka tu nesapratīsi . . .
Atslegas vārdi: Draugs15
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
21. mai 2010. 15:12Gan jau kadu dienu es ari ko uzrakstisu kad bus sada iedvesma man radusiess .
Frēzija v. 21. mai 2010. 14:50Mēs tikāmies kā putni tiekas gaisā,
kas iecerēto krastu meklēt nāk.
Bet tajā naktī tādām zvaigznēm spīdot
Mums arī vārdos jaucās vēsums tāds.
No manis atvadīties neatnāci
Un vilciens sāka mani projām nest.
Kaut citur atradu es jaunu māju.
Bet veco aizmirst nespēšu nekad!
Ingrida X. 21. mai 2010. 12:55Nensija Pastare.
Parasti kaitina tās pantiņu rīmētājas un pārrakstītājas.
Bet tajā, ko izlasīju tikko, izlasīju to, kā šobrīd sajūtos.
Ir, ir reizes, kad viens apskāviens- patiess, no sirds- var glābt visu, ja ne visu, tad daudz.
Uzdrošināties. Vai ne??
Dzēsts profils
21. mai 2010. 12:46Tikai mirklis ir vajadzīgs,
Lai bijušais par esošo kļūtu.
Tikai skatiens ir jāpamana,
Lai asara par smaidu kļūtu.
Tikai sirdspuksts ir jāsadzird,
Lai ledus par ūdeni kļūtu.
Tikai vārds ir jānoteic,
Lai mirklis par mūžību kļūtu.
Tikai glāsts ir jāsajūt,
Lai otram par pasauli kļūtu.