pa kripatai vien
smaida siltumu
glāsta liegumu
es sakrāšu savās plaukstās

pa kripatai vien
laimes asaru
prieka mirdzumu
es savēršu raibās krellēs

pa kripatai vien
vārda burvības
nopūtas trausluma
es saudzēšu krēslas stundai

pa kripatai vien
kā naska bite
kā čakla skudra
es sakrāšu savēršu saudzēšu
un tad - ar maigumu pilna līdz malām
ar vārdiem par mīlestību
kā devīgs lietus es līšu
tieši tuksnesī tavā.....
/Iveta Krūmiņa/

...pa kripatiņai viss šajā dzīvē jāsakrāj......