Ir jāprasa padoms tai sievietei no Ogres, kas pirms pusotra mēneša uzdeva dzīvu jautājumu: Kā tikt galā ar nekrietnām pohām?
Paģiru jūgā aizdomājos līdz sovietu laikiem. Vecāki bērnībā deva šipučku no zilas apaļas krūkas. Piezvanīju sencim. Saka, ka tas nav iespējams. Krūka pagrabā esot, bet nav gāzes baloniņu. Jok!
Nu vo, lāpīšos ar pastulbiem tekstiem.
P.S. Īstā miglainā reize, kad pakratīt pirkstu. Kas tie par blogu ierakstiem? To saprotu tā, ka ir jābūt personīgam piedzīvojumam un pārdzīvojumam, nevis jēliem ne par kaut ko.
P.P.S. Pēc pusotra mēneša gaidīšu vēstulīti. Izstāstīšu, kā talantīgi kļuvu kristālskaidrs.