ASV veiktā eksperimentā piedalījās 100 brīvprātīgo. Pusei paziņoja, ka viņi saņems uzmundrinošas zāles, otrai pusei piedāvāja miega zāles. Visiem iedeva tabletes pret klepu. Vieni jutās enerģijas pilni, otri – paguruši.

Mūsu iztēles un pārliecības spēks ir plašs kā okeāns un jaudīgs kā vulkāns. Ja esam pārliecināti, ka lati ir kaitīgi mūsu veselībai, riskējam iedzīvoties slimībās. Un arī otrādi. Būdami pārliecināti par kāda medikamenta brīnumaino ietekmi, varam izveseļoties, lietojot parastu krīta pulverīti vai sasmalcinātus suņa nagus. Zāles bez farmakoloģiski aktīvas vielas, bet ar efektīvu iedarbību – tas ir tā sauktais placebo efekts, kas balstīts uz mūsu pārliecības spēku. Ar šķietamiem medikamentiem (pat ar tīru ūdeni) mēs spējam radīt izmaiņas ķermenī un smadzenēs. Liela uzticība ārstam un dzelžaina pārliecība par zāļu efektivitāti reizēm mēdz paveikt brīnumus – pat piecelt no miroņiem.  
Placebo varētu uzveikt vēzi?
1950. gadā norisa viens no dramatiskākajiem notikumiem, kas spilgti izgaismoja placebo jeb pārliecības efektu, kuram mūsdienās zinātnieki veltī lielu uzmanību. Stāsts ir par amerikāņu ārsta Bruno Klopfera pacientu misteru Raitu, kuram bija limfmezglu vēzis (limfosarkoma) vēlīnā stadijā. Viņam padusēs, cirkšņos un uz vēdera bija audzēji apelsīna lielumā. Raits lēnām mira, un viņa dienas bija skaitītas. Kad pacients uzzināja, ka Klopfers piedalās jauno pretvēža brīnumzāļu – krebiozēna – izmēģināšanā, viņš izlūdzās, lai arī viņu iekļauj izmēģinājuma grupā. Ārsts ļāvās pierunāties, kaut gan neticēja, ka Raits spēs izvilkt vairāk par nedēļu.
Piektdien Klopfers injicēja Raitam krebiozēna devu un bija bezgala pārsteigts, kad pirmdien ieraudzīja viņu mierīgi staigājam pa slimnīcas gaiteni un koķetējam ar māsiņām. Audzēji bija strauji samazinājušies, un Raits jutās krietni labāk. Vēl vairākas krebiozēna devas, un pēc desmit dienām Raits atstāja klīniku. Pirms pāris nedēļām viņš elpoja caur skābekļa masku, bet tagad jau lidoja ar savu privāto lidmašīnu. Raits jutās laimīgs, un šķita, ka šausmīgā slimība ir atkāpusies.  
Tikmēr krebiozēna klīniskā izmēģināšana turpinājās, bet rezultāti nebija sevišķi iepriecinoši, un jaunās zāles tika atzītas par nederīgām. Kad to uzzināja Raits, viņš krita depresijā, un viņam no jauna parādījās audzēji. Kad pacients atgriezās slimnīcā, ārsts Klopfers viņu mierināja un meloja, ka zāles atzītas par nederīgām tikai tāpēc, ka nepareizi uzglabātas. Toties jaunais un uzlabotais krebiozēns ir divkārt efektīvāks par iepriekšējo. Un tiešām – jaunās zāles veica brīnumus, un Raits izveseļojās. Atklāti sakot, Klopfers viņam injicēja ūdeni, bet kāda tam nozīme – pacients atlaba vēl ātrāk nekā iepriekšējā reizē. Un atsāka lidot ar savu lidmašīnu.

Bet tad... Amerikas Medicīnas asociācija presē publicēja paziņojumu, ka izmēģinājums ar krebiozēnu ir izgāzies, jo tas nespēj izārstēt vēzi. Pāris dienu pēc šī publikācijas Raitu ļoti smagā stāvoklī nogādāja slimnīcā. Pacientam atkal bija parādījušies audzēji, un pēc divām dienām viņš nomira.

Interesanti, kā tas varēja notikt? Speciālisti domā, ka Raitam normāli funkcionēja imūnsistēma, un šajā gadījumā tā veica brīnumus. Tāpēc vietā jautājums, vai tiešām katram no mums ir tāda iespēja – uzveikt smagas slimības? Un arī otrādi – vai sliktu ziņu ietekmē varam krist izmisumā un smagi saslimt? Uz šiem jautājumiem placebo efekta pētnieki atbild apstiprinoši, lai gan joprojām meklē to izskaidrojumu.