Tu labāks manim par labu,
Un zini, tādu nav daudz.
Tu panes untumu manu,
Kad reizēm tev prātu jauc.
Tu kā vienmēr priecīgs,
Un acis to pasaka priekšā.
Tu man neesi niecīgs,
Jo tu kā draudziņš man iekšā.
Tu vienmēr pieglaudies mīļi,
Kad klusējot gribi ko lūgt.
Tavas domas lasu tīri,
Mana sirds tavas raizes jūt.
Kad sirdī man sāpe rodas,
Tu pienāc un atveldzē to.
Tad ātri projām tā dodas,
Un prieks mums abiem uzvirmo.
Tev jubileja -gadi divdesmit,
Galds nebūs klāts,bet ēdiens būs dāsns.
Mans uzticīgais suns,kam nebūs simts,
Tu citiem paliksi nezināms.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Jel proti novērtēt
šo uzticīgo draugu,
kuru saproti vien Tu...
nav viņam runa dota ,
bet toties - uzticīga sirds ,
kas nekad Tevi
nepievils ...