Uzticība nezūd.

10. jūn 2010. 09:07

Tu labāks  manim par labu,

Un zini, tādu nav daudz.

Tu panes untumu manu,

Kad reizēm tev prātu jauc.

Tu kā vienmēr priecīgs,

Un acis to pasaka priekšā.

Tu man neesi niecīgs,

Jo tu kā draudziņš man iekšā.

Tu vienmēr  pieglaudies mīļi,

Kad  klusējot gribi  ko lūgt.

Tavas domas lasu tīri,

Mana sirds tavas raizes jūt.

Kad sirdī man sāpe rodas,

Tu pienāc un atveldzē to.

Tad ātri projām tā dodas,

Un prieks mums abiem uzvirmo.

Tev jubileja -gadi divdesmit,

Galds nebūs klāts,bet ēdiens būs dāsns.

Mans uzticīgais suns,kam nebūs simts,

Tu citiem  paliksi nezināms.

Atslegas vārdi: dzeja18358

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Zane T. 12. jūn 2010. 19:34

  

Dzēsts profils 10. jūn 2010. 21:51

Jel proti novērtēt
šo uzticīgo draugu,
kuru saproti vien Tu...
nav viņam runa dota ,
bet toties - uzticīga sirds ,
kas nekad Tevi
nepievils ...

Autorizācija

Ienākt