...Kā noslēpums...

10. jūn 2010. 14:40

Katra mūsu tikšanās ir kā noslēpums
Tu nekad nezini kā tā izvērtīsies
Šī noslēpumainība ir tik satraucoša
Tavs skatiens liek man smaidīt
Tavs skūpsts liek vēderā lidināties taureņiem
Tavs pieskāriens liek aizmirst visu apkārtējo
Tajā brīdī esam tikai mēs divi uz visas pasaules
Tā ir tik neaprakstāmi skaista sajūta
Tas liekas kā sapnis no kura negribas pamosties
Gribas atminēt šī noslēpuma atslēgu
Bet tad iespējams zudīs visa burvība
Labāk lai noslēpums paliek neatminēts
Tas saistīts mūs abus uz mūžu
Tas kā zīmogs iespiedīsies mūsu sirdīs
Un neiznīcināt to nevienam
Tas paliks mūsu atmiņā kaut mēs vairs nekad netiksimies
Tas būs mūsu noslēpums vienmēr
Tavs un mans un neviena cita
Mūsu–mūžam

Atslegas vārdi: dzeja18356, mīlestība34035

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Zane T. 12. jūn 2010. 19:33

skaisti

Dzēsts profils 10. jūn 2010. 15:01

Vai noslepums,ka Holivuda pec Honorara Nosvin atgriesanos,vai kas cits?

Dzēsts profils 10. jūn 2010. 14:46

Autorizācija

Ienākt