Brīžam jūtos kā pasakā
Kad lūkojies uz mani
Aizmirstu visu kas apkārt
Vēlos būt Pelnrušķīte
Kas ballē sastop savu princi
Vēlos, lai kariete nepārvēršas par ķirbi
Un skaistā kleita-par vienkāršu tērpu
Vēlos, lai pusnaktij tuvojoties
Pasaka nebeidzas
Vēlos, lai šis mirklis apstājas
Un nekad nebeidzas
Vēlos vēlreiz tevi satikt, mans princi
Tik būsi tu baltā vai melnā zirgā??
Kā pazīšu tevi un nesajaukšu ne ar vienu citu??
Zinu, to pateiks priekšā man sirds
Tā zina kāds tu esi
Tik pagaidām man to neatklāj
Bet pienāks laiks un es arī to zināšu
Garām paies daudz „prinču”
Bet, kad garām dosies tu
Sirds teiks: „Re, kur tavs princis, Pelnrušķīt...”
Tad maskas kritīs
Un mūsu sejas atklāsies
Viens otru beidzot ieraudzīsim
Un vairs nešķirsimies
Princis sniegs roku Pelnrušķītei
Un aicinās pie sevis uz pili