Agrs rīts un saulīte modina mani,
Bez vārdiem,bez glāstiem-ar spožiem stariem.
Mēs saskatamies un viss tak ir labi,
Par šiem kopā nodzīvotajiem gadiem.
Un rīta gaiss,tik bagāts un svaigs,
Dod elpu ,kas neatsver it neko.
Tik pietrūkst,mīļā,Tavs maigais vaigs,
Kas visu mūžu mani izseko.
Krāsu gamma šorīt ļoti raiba,
Nav iespējams,izteikt,uzgleznot tās.
Sirds klusībā cer un Tevi gaida,
Kad mitēsies domas šīs savādās.
Domas ar mikseri sakultas tiek,
Par lietām ,kas patreiz mums izpaliek.
Bet zināmas lietas ir abiem mums,
Abu mīlestība-zem debessjums.
Atslegas vārdi: dzeja18356