Iet vilks pa mežu, galīgi izbadējies, sprāgst vai nos no tā, ka ēsti gribas.
Redz, zaķis iet. Nu šis pieiet klāt pie zaķa un saka:
"Čau zaķi, es tevi ēdīšu!".
Zaķis atbild:
"Nu ja tu uzminēsi trīs manas mīklas tad varēsi ēst mani, ja ne, tad atlaidīssi
vaļā".
Vilks bišku padomā un piekrīt. Nu un zaķītis uzdod pirmo mīklu:
"Kas tas ir - viena kāja, divi caurumi?"
Vilks domā, domā, domā...
"Nezinu zaķīt"
"Ai, vilk, nu stulbs tu esi, tās takš šķēres! Labi, še tev otrā mīkla: Kas tas
ir - divas kājas, viens caurums?"
Vilks atkal domā, domā, domā...
"Nu nezinu, zaķīt"
"Vilk, tu toč pasists, nu tā takš dirsa! Labi, pēdējā mīkla: Kas tas ir - maza
zaļa mājiņa, pilna zaļu cilvēciņu?"
Vilks kā vienmēr domā, domā, domā...
"Nu nezinu, zaķīt"
"Ai, vilk nu beigts idiots tu esi, tas takš gurķis!"
Vilks nevienu mīklu neuzminējis, neko darīt, jālaiž zaķīts vaļā. Šis to atlaiž
un iet tālāk izbadējies, aiz bada vai pusdzīvs. Te viņu sastopj lapsa un tav
jautā:
"Kas tev noticis, ko tu tāds pusbeigts?!"
vilks atbild:
"Ai, es te eju, aiz bada vai nost sprāgstu, te pretī zaķīts iet, domāju - vo,
būs ko ēsti! Te tev bija! Šamais man saka, ka drīkstēšu viņu ēst tika tad, ja
uzminēšu trīs viņa mīklas! Bet es tak nevienu neuzminēju!"
Nu lapsai ziņķāre parāvusi, šī jautā:
"A kādas ta bija tās mīklas? uzdo man, moš es atminēšu?"
Vilks tāds domā, domā, domā un ta saka:
"Nu īsti vairs neatceros, bet laikam ka bija tā - Kas tas ir - Pilna dirsa zaļu
gurķu, nav neviena cilvēciņa?"
Lapsa domā, domā, domā...
"Nu nezinu, vilks..."
"Nu redz, es ar nezināju, izrādījās, ka bij šķēres..."