Tavi vārdi skanēja tik saldi
Tik izrādījās tie melīgi un nepatiesi
Tu aizgāji un atstāji tukšumu
Paspēlējies ar manu sirdi
Viss likās tik jauki un skaisti
Sapnis pacēla mani spārnos
Tik smagi bija nolaisties atpakaļ uz zemes
Un saprast, ka sapņoju tik es
Tu man nekad nepiederēji un nepiederēsi
Katram no mums būs savs ceļš
Un nekad tie nekrustosies
Skumji, bet tā nu tas ir un būs
Sapnis un visa burvība ir pagaisusi
Nebūs vairs nekad tā kā bija
Nav lemts mums būt kopā
Tev vienmēr piederēs kāda daļiņa no manas sirds
To neatgūt man vairs
Pieņem vai nepieņem to
Bet tā mazā daļiņā būs pie tevis
Ar laiku sadzītas manas rētas
Salīmēšu savu sirdi un iešu tālāk
Neskatīšos atpakaļ
Skumjas mirdz manās acīs
Bet tas nekas
Nāks reiz kāds un nožāvēs skumju asaras no manām acīm
Maigi vaigu noglāstīs
Mīļi apskaus un satraucoši noskūpstīs
Viss sliktais, tad būs aizmirsts