Mūsu senči sauca lietas īstajos vārdos, un šiem vārdiem piemita spēks, auglības maģija. Cilvēks ir Dieva radījums, kas vienots ar dabu, un, skaļi izteikti, vārdi iedarbojas arī uz augiem un dzīvniekiem, tāpēc labāk aug zāle un govis dod vairāk piena. “Seksuālo simboliku iespējams iekodēt arī neitrālos vārdos – būtiski, ko mēs ieliekam katrā jēdzienā. Daudzviet tikai kontekstā atklājas, kurš tabu vārds ir aizstāts,” skaidro Ausma Cimdiņa.
Turklāt senajiem latviešiem dzimumorgānu un seksa apzīmēšanai bija lielāks vārdu krājums nekā mūsdienās, kad tas sarucis līdz infantilai vienkāršībai: “darīt to”, “kniebties”, “drāzties”, “draudziņš”. Tomēr nerātnās dainas neskandēja, kā pagadās, tām bija rituāla nozīme, tāpēc izvēlējās īpašu laiku un vietu. Piemēram, saulgriežos. Jāņos ikviens varēja doties papardes zieda meklējumos, un tobrīd izlīdzinājās pat sociālā hierarhija – saimnieki līksmoja kopā ar kalpiem un gājējiem. Pantiņi uzrunāja caur smiekliem, reizēm – pat izsmieklu. Te varēja paķircināt puišus par dzimumlocekļa izmēru, formu, erekcijas stiprumu. Tas nozīmē, ka locekļa izmērs bijis aktuāls jau mūsu senčiem. Lūk, dažas četrrindes!
Tieva gara pipelīte
Nekā laba neģeldēja;
Lai būt’ īsa, tikai resna,
Tā to pizdu piepildīja.
Ak tu, mazais Pēterīti,
Tev ir švaka pederīte;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.
Nerātnās tautasdziesmas bija arī intīmās dzīves izziņas avots. Sieviete, kas savā mūžā, piedodiet, tikai vienu pipelīti redzējusi, kaut ko iemācīties varēja tieši no tām. Ikvienas tautas seksuālajā praksē atrodama kāda atšķirīga nianse. Latviešiem tā ir sievietes lielā loma seksā, no kā viņa gūst lielāku labumu nekā vīrietis. Turklāt atšķirībā no mūsdienās tiražētajām primitīvajām miesas baudām dainās miesas prieki vienlaikus ir arī dvēseles prieki, jo miesa nav pretstats garam. Nerātno dainu izlases „Mīlestības avotiņš” ievadā sacīts: “Šajās dziesmās cilvēka augšdaļa nav ienaidā ar apakšējo, ķermeņa kreisā puse ar labo, galva ar sirdi.”
Tomēr latviešu seksualitātes vēsture līdz ar kristietības uzspiešanu diemžēl saplūst ar jau iepriekš aprakstīto, visai Eiropai kopējo – bauda kļūst par grēku, netikumu un sodāmu parādību.