Sabiezē mākoņi virs ziedu pļavām,
Netālu pērkons rājas pie debessjums.
Siena gubā sienāzis spēlē skaļāk,
Kas kā akords skan abiem mums.
Ši diena rakstāma lieliem burtiem,
Tik saldi izmīlējām viens otru.
Ar čukstiem,glāstiem un rīta rasu,
Kas tādu svētlaimi,lai dotu.
Ar zibens gaismu projām gājām,
Tev sāļas pērles rit pār vaigu.
Mēs mīlestību saglabājām,
Nezinādami ne bēdas,ne naidu.
Atslegas vārdi: dzeja18356
...sienazitis viendieniitis...
..................................
Skumīgs suns ir kluss-nav emociju,nav reakcijas,tik acis sērīgi lūkojas no sarauktas pieres.
Dzejolis ļoti izdevies. Nosaukums piesaistošš, savādāk neienāktu prātā izlasīt.
Paldies, man patīk..Tikai kādēļ su;na skumjas?