Vilciens sāka kustēties. Tajā bija dažādu vecumu cilvēki, pārsvarā strādnieki un jaunieši, kuri devās uz skolu. Netālu no loga apsēdās vecs vīrs ar savu trīsdesmitgadīgo dēlu. Tikko kā vilciens sāka kustēties, dēls piepildījās ar prieku un saviļņots skatījās ainavā aiz loga.
"Redzi, tēt, ainava tik ātri mainās, zaļie koki paslīd garām, tas ir tik skaisti!"  Šāda uzvedība no trīsdesmitgadīga vīrieša lika pārējiem justies savādi. Ļaudis sāka kurnēt par dēla uzvedību. "Šis cilvēks liekas nedaudz jucis", nočukstēja jaunlaulāto pāris...
Pēkšņi sāka līt.... Lietus lāses krita ceļotājiem virsū pa atvērto logu. Trīsdesmitgadīgais vīrietis sāka priecāties un teica: "Tēt, paskaties cik burvīgs ir lietus !"
Jaunlaulāto pāra sievai uzpilēja dažas piles,bojājot tās gaišo kostīmu.
Jaunā sieviete pēkšņi neizturēja: "Vai jūs neredzat? Tas ir parasts lietus - katru dienu tāds ir šajā klimatā! Ja jūsu dēls nejūtas labi, viņš jānogādā pēc iespējas ātrāk trako mājā... lai netraucē ļaudīm !"
Vecais vīrs vilcinājās, apdomāja atbildi un klusinātā balsī sāka stāstīt: "Mēs ar viņu tieši šobrīd braucam no medicīnas iestādes... Manu dēlu no rīta izrakstīja... Viņš bija akls no dzimšanas, pagājušajā nedēļā viņš atguva redzi, tādēļ lietus un daba ir jaunums viņa acīm... Lūdzu piedodiet mums par sagādātajām neērtībām..."

Dažkārt mēs redzam lietas tikai no vienas puses, un mēs to pieņemam par patiesību, lai gan patiesība bieži vien ir cita. Kad mēs uzzinām patiesību, mēs jūtamies samulsuši, jo nezinām kā reaģēt, tādēļ visideālākais būtu izprast problēmu pirms sākt rīkoties....

Raugies pasaulē atvērtām acīm!
Laime nav kaut kas, ko esi atradis, bet gan kaut kas, ko pats esi izveidojis!
Dzīve ir īsa, neiznieko to tādām lietām,kā necieņa vai naids pret citiem!
Ja  uz mirkli apstāsies,lai uzmanīgi pavērotu sev apkārt notiekošo,tad varbūt arī Tu ieraudzīsi cik pasaule ir brīnumaina!