Sapītas dzeloņdrātis apkārt man,

Nesaraut un cauri izlīst  nav iespējams.

Dziesma bez melodijas neizskan,

Un tīrums palicis ravējams.

Var visu atņemt,kas rokām taustāms,

Lai mirklī kāds gandarījums top.

Bet vai tādēļ es dzimis raustāms,

Lai dzīvē dzīvi dzīvot to neizjūtot.

Savādo vārdu pasaulē ejot,

Ir kāds un kādam ir dots.

Uzjundīt jūtas, tik liegi smejot,

Lai justos vienmēr apjūsmots.

Gaišākas domas es uzņemu sevī,

Tumšām žogu uzceļot.

Es silti un droši ieeju Tevī,

Tā vēl vienu sirsniņu paceļot.