Viņš vainoja tikai Sievieti. Nodevēju. Raganu.Kura gāza viņu- Dievu- no troņa. Nogāza un Viņa bija vainīga.Spriedums tika pasludināts nekavējoties-VAINĪGA!!
Bet viņam nācās grūti saprast,ka viņas rīcība bija VIŅA rīcības sekas..Viņš domāja,ka viņai pietiek ar mežu un sēnēm, dažreiz jūrmalu un dažreiz salātu..un 2x1,5 stundu turp un atpakaļ...Bet viņa nejutās laimīga-jo vienmēr,kad Viņš aizveda dejot, pats stāvēja malā, lai taču padejo pati..vai pat neļāva dejot, jo bija jābrauc gulēt..Kad viņa lūdza tam stāstīt, Viņš klusēja..jo negribēja stāstīt!vnk negribēja, jo - priekš kam gan?????!!!
Bet viņa bija jauna un gribēja dejot, gribēja mīlēt un dzīvot. Dzīvot, nevis eksistēt, un nevis gulēt.
Viņa jutās vainīga. Sākumā. Ka gāzusi viņu - Vīrieti - no troņa. Skumja, ka nekad Viņu neredzēs, jo ir sodīta ar nekadneredzēšanos..
Bet tad kāda skudriņa ceļā viņai pačukstēja- "Viņš pats ir vainīgs,ka Tu nebiji laimīga."
Un viņa sajuta Patiesību. Patiesību, kas ir aiz mākoņiem...
Dažreiz ir vērts apstāties pirms STOP zīmes, lai satiktu....
Atslegas vārdi: mīlestība34035, dzīve38617, attiecības38715, prieks125
Apstājies un padomā, kad gribi tālāk iet,
Bet nepārteidzies draugs.
..Rihard..
grūti komentēt,viens cilvēks nekad nav vainīgs,dejot jau veda,nebūtu vedis,tad tišām nelietis
..situācijas mēdz būt ļoti dažādas dzīvē...ļoti dažādas!!!!!!
Visā šajā sadzirdu / salasu / domu, ka vīrietim jājūtās atbildīgam par sievietes laimi.
Nē.
Neviens nevar darīt otru laimīgu vai nelaimīgu, un nevajaga par to vainot kādu vispār. Laimes apziņa slēpjas, mitinās un dzīvojās paša cilvēka esībā, priekā par savu dzīvi un savu būtību uz šīs zemes.
T K - nu nevajag vispārināt, ja? ir vīrieši, kuri nenovērtē, ka viņus lolo, ka liek justies vienīgajam, vismīļākajam un neatkārtojamam... beigās sajūtas kā pasaules naba un sāk pieprasīt to arī no citām...diemžēl, ir rūgta pieredze
Kārtējais bulšits. Tas teiciens par kaklu, kas to galvu groza patiesībā ir daudz dziļāks. Sievietei jāmāk lietas nostādīt tā, lai vīrietis Tev blakus justos, kā vienīgais, izcilais, neatkārtojamais. Tad dabūsi atpakaļ dejas, ziedus un visu citu. Pretējā gadījumā - televizora pults spaidītāju u.t.t., jeb tamlīdzīgus variantus. Vainīgais vispār nekad nav jāmeklē - vai nu abi, vai neviens.
Kad kadu zaude,tad tikai saproti ko esi zaudejis. Un tad sac domat.
Šīs sajūtas...kā vainas apziņa ir ļoti spēcīgas....kad rozā brilles saplīsušas, apmātība pagaisusi, tad kad tu sāc tīt filmu atpakaļ...tikai tad tu saproti, ka tavas vainas tur nav....viņš vienkārši tāds ir un diez vai pat zibenim trāpot viņš sapratīs, ka tā nevar, ka nevar nepanākt kaut pus solīti pretim, kau tnedaudz, kaut drusku lai būtu tuvāk viens otram......