labi....

skaista un patiesa doma

Tādēļ pieņemiet mani,kāda esmu.Jo arī es katrā saskatu personību,lai arī daļa ir labi nomaskējusies.

Jabut tadam kads esi un nesavadak.

nu es jau nu toch !...zin ka nebusu tuvakos 100 gadus nevieni ...jo seit nau tadu sieviesu ....te ir vienkarsi tas kas irr ...

...jo kādam/kādai Tu esi vajadzīgs/a...tieši tāds/a kāds esi!!!!!!!!!!!!!!!!

Man nu viscour ka nosilst.

„Kam ta neiet uz grunt? Vo ta tov rāceņlouke pat bāls vairs neoug, ka tu viss nacionāle lepnam i apeids!" es but a mier vīņ pekout.

„Ko nu pa eišen, priekš mēriņ a nesanāk," šis tik noplāt roks.

„Ka tu lests nevar ķērt, ta strāde tokš a sōv gāl," es nevar nomierantes.

„A kūr gāl ta es strāde? Es tokš nav ne zagals, ne bleids. Un ta ka es te stāv, es tov teic, es ies pa prezdent," šis izgrūž krūts ka laiv brangs.

„Nepūš nu pīliņs! Kas ta tōvs stiķs nezin! Študents un kumēdiņmeisters tu i bīs diezgan, tais ta labak lībeš tejāter, ja no ties grib tout labe ko dārt."

„Kut a tas tout i? To tejāter es ju izspēles, man palik pa garlaicig. Tic vo nē, te i pulk interesantak."

„Kā ta nav tout! Kas ta es i peic tōv prāt?"

„Tu? Nu tu i kas cits. Tu vel branges odziš," viš pemiedz ac.

„Ūja, ūja! Mān tu kābte neebās!" es prōve palikt nopietans. „Tov a nekāds ķirps ne kāpstgāl uz plecem nav. But ta skrīves ougše kād lībeš romān vo a to ēpos. Iekš katar lībiet tokš dzeiniks seid iekše."

„Es nezin, kāds vells man seid iekše, bet plāngaldiņ urbes tas noteikt nav. Un lībisk a, tu zina, es māk tik labdien un sveik."

„Tas nav šķērsals," es neatlaižes. „Puce pa dundzisk, dundžiņ tokš a sāk mirt āre, ka vis to ingliš ven spīkes. Dābs kād sponsōr, izdos kopots raksts, dzīvs vel ka tārps iekš speķ."

„Sponsōr vis stāv uz bankrōt robež, rōges, ka vel pašems nav janāk teitan a ceper. Bet lāb i, prōvts nav spēlts. Man tas liet sāk patikt, taiss a to romān. Tik man i vens noteikums - priekš edvēsam," viš satais tik aizdomig ģīm ka Maks un Morics kope.

Es nu atploukst - liete pa lāb tokš nav žēl a priekš bute ledot.

„Kas ta tas i?" drošibs peic es nopras.

„Tov man i jadod ven lībeš buč," viš laiž vaļe rēcan, ka tunel spraišļ līges...

„Apskounes, maitskažoks," es knap no sēv izdabe, sāk kāptes apakeļ un nu tik erōg, ka publik ju sarades riņķe.

Uz to dullam es vairs nenojēdz, ko pats dār. Attopes tik, ka skād ju i notics - es i egrūds šim sōv noudzutan, le tokš pleiš to šilt nost, iet kāde kroge izskale smadziņs, ka poukre a god tiek uz outobus.
                                bedzy rakstit...      
„Tik pulk tokš nevaidze, tu dulle sievišķ," ka pa sapņem vel dzird no pakļens, bet tik tunel viņe gale atjēdzes, ka jaskrej bi uz oter pus. Tirge ju nav vairs ko mekelt.