uz mežu, uz mežu,
uz mežu sēnes lasīt,
un nav ko gari domāt,
un pauri lieki kasīt!

baraviku sirmie kungi
izgāzuši saulē kuņģi,
bērzu lapes krāsainās,
apšu bekas tārpainās.

sēņotājs jau nazi ceļ,
taču biedrs viņu peļ:
"vai tu, dullais, redzi ar,
inde šito sēni skar!"

tante lokās itin žigli,
kaut kas nobrīkšķ krūmos dikti.
padomāja lācis nāk,
tomēr kaķis ņaudēt sāk!

arī vakars drīzi klāt,
migla pļavas apsegt sāk,
jānīt's smaidīgs mājās deso,
suņu sēnes grozā nesot!

p.s. šie pantiņi ir unikāli. patenta tiesības ir tikai man.