Es vēlos

Es zināju,ka reiz tā arī notiks
Un nojautu,ka tieši tā viss būs:
Ka nedzirdēšu vairs tavus soļus
Un klusums pārāk skaļš tad kļūs.

Nav vērts vairs atgriezties,kur viss reiz sākās
Un veltīgi ir tavu smaidu lūgt,-
Visapkārt zaļo tavas mīlas nātres
Un tuvums sāpīgs mums jau kļūst.

Es vēlos,lai tu esi manā sirdī
   Lai tu neaizej,
   Jo abus mūs vēl vieno nepasacīts vārds...
   Tu nedrīksti tā aiziet,dzirdi!?
   Un skumjas atstāt dvēselē,
   Jo manī deg vēl tevis degtais mīlas sārts!

Es nespēšu pie tevis otrreiz aiziet,
Jo viemēr tavas durvis man ir ciet,
Par daudz es laikam gaidīju no tevis
Un tāpēc tev bij jāaiziet.

Bet tik un tā joprojām tevi gaidu,
Skats tik un tā uz tavu pusi steidz,
Tu zini,tikai tev es,mīļā,smaidu-
Skan tavi vārdi:viss jāizbeidz!

Skan atkal manas dzīves rūgtais valsis,
Man vairāk nekā citiem skumju dots,
Es nesaprotu,kāpēc sapņi nomirst
Un kādēļ ceļš tik akmeņots.

Vai tiešām jāpaliek būs atkal vienam,
Vai nedrīkstēšu tevi apmīļot,
Kā gan lai noticu es jaunai dienai,
Ja cerību tā nespēj dot?!

Ļoti skaisti...man arī gribētos...   

Apsveicu, tu esi dzīva, kamēr tev grības.

ja gribas un seit Latvija tad kod ribas savejas protams