Dievs.
Cilvēki dzīvo pēc dabas likumiem - ne reliģijas, ne varas, ne īpašuma un politisko spēku likumības iedibinātiem, bet dabas likumiem, tad, cik kuram šo spēju dots, cik atbildīgi katrs cilvēks pats personīgi tās dzīvē pielieto - tad kādas te vēl TAKAS, kāda zīmju lasīšana?! Dievs ir visiem viens - tā ir sirdsapziņa.
Zīmes un sapņus var sākt tulkot, kad savas neapdomības, vai apstākļu virzīts esi jau iebraucis "galīgi auzās" - bet tad jau gan - zīmes ir par vēlu lasīt, tad ir jāmaksā sods par pārkāpumu!  
Nevajag baidīties dzīvot - jo jau katram šūpulī dots, ka jādzīvo atbildīgi, jāmācās un strikti jāievēro dabas noliktos likumus. Ja reiz kļūdās, tad savu sodu - dzīvojot saskaņā ar dabu – katrs saņem nenovēršami un ne mazāku, bet arī ne lielāku par to, ko ir pelnījis.
Cilvēki pēc savas kompetences, varas un iespēju robežām allaž kaut ko sliecas sarežģīt par labu savām tā brīža interesēm un pretrunā dabas norisēm. Tad veidojas TAKAS un neadekvāti jautājumi – kā, piemēram, "Dieva bīsties?", vai pa kuru taku tad dotajā brīdī ir jādodas, lai neiekļūtu absolūtā...

Viņš neko neuzspiež, Dievs dod izvēli, viņam ir pieņemamas visas tavas takas.

manai dzīves takai kaut kur arī ir uzlikts''ķieģelis''?

...Koelju..tas ir citāts no "Alķīmiķa"!!!..ir gan sagatavojis...tikai, reizēm tā joņojam pa to dzīves taku, ka ..vai nu apzgāžam visas izliktās zīmes, vai arī tās nemaz nepamanām..kur nu vēl izlasām!!!!

tā taka mēdz būt ar ērkšķiem vīta...

Bet vispirms, ir jāatrod tā taka.

Pašam jāmācās ,kur likt kāju!