Esmu brīva kā vējš,
Kā mākonis gaisā,
Vai tāds ir mans ceļš-
Izlīt zemē,kas plaisā,
Kad gaiss ir tik sauss,
Ka pat akmeņi plaisā?

Cik manī ir veldzes?
To es nezinu pati.
Reizēm šķiet-tad jau redzēs,
Reizēm-nu jau par traku,
Jo tā varu izsausēt
Cerības aku.

Kad migla tik izlīs ,
Varvīksne celsies,
Kad mākoņi plīsīs,
Tad viļņi jau velsies..
Var izdarīt tā.
Ka asniem liek celties.....

Nu sausa man aka,
Bet pati tur liešu,
To veldzi,ko arī citiem reiz došu,
Tik nezinu vēl-
Cik to veldzi lai iekrāj-
Vai miglai,vai plūdiem,vai krāt ziedošai dobei?