Dzērvenes,dzērvenes,dzērvenes,dzērvenes,
Apaļas,garenas,tādas kā lāsītes,
Dzērvenes,dzērvenes,dzērvenes,dzērvenes,
Sārtās un sulīgās purva pērlītes.

Vācu pa vienai un saujām grābju,
Te visas pēc kārtas,te lielākās vācu.
Ņirb acu priekšā tūkstošiem ogu,
Nudien nav vēl redzēts tik daudz sārtu pogu!

Jau grozs pāri pusei,vēl lasu un lasu,
"Kur lielākās?",mežam un purvājam prasu.
Te satveru tādas,kā ābolus kokā
Vēl tādas nav redzētas,tās ne pa jokam!

Un pēkšņi kāds saka:"Nu atmosties,dārgā!
Tu sapņos joprojām pa purvu bradā.
Sen dzērvenes traukos un pagrabā liktas,
Lai varam tikt ziemā pie skābuma gardā".

Nu sapratu-acis vēl dzērvenes skata,
Bet nakts ir,un purvs nav,bet gulta it plata,
Te uztrūkstos vēlreiz: kur palika tās?
Manas dzērvenes skaistās-vislielākās?