Es gribu būt Gaismas bruņinieks! Es vēlos vērst savu domu pretim mūžībai un tapt par laiku sateces vietu. Vēlos iepazīt daudzdimensionālās telpas bezgalīgās mijiedarbības, tapt tajā par mezgla punktu! Lai katrā tagadnes mirklī manī sastopas vakardiena ar rītdienu, un mana sirds pukstētu visās pasaulēs, visos laikos! Es vēlos būt Gaisma, jo vai gan man uztvert gaismu, ja pats tā neesmu?! Dod, Dieviņ, kopā ar Tevi būt, būt Tevī! Atklājies manī! Es vēlos būt Tava griba, Tavs prieks, Tava laime! Es vēlos būt pati Patiesība, jo vai, par Patiesību neesot, es spēšu jebkad apgūt to?! Es vēlos būt pati Mīlestība — vai gan citādi es spēšu Mīlēt un vai kāds mīlēs arī mani?!

Vai spēšu? Vai es varēšu vienmēr būt godīgs un nekad nemelot? Vai es spēšu vienmēr uzturēt skaidru apziņu un vērst to pretim izziņai? Bet ko darīt ar domām, kas nepārtraukti auļo no vienas lietas pie citas — kā koncentrēt domu, kā uzturēt to tīru? Vai Gaismas bruņiniekam jāizvairās no pārbaudījumiem? Un kā ir ar sirdi? Kā to vērot? — vai nepietiek tikai ar zināšanu apguvi? Lai nezaudētu uzņēmību, ir nepieciešama stipra griba! Es to attīstīšu!

Es mācīšos strādāt, izkopšu savu prasmi un nebaidīšos no grūtībām! Būšu nesavtīgs, uzmanīgs, sirsnīgs un iejūtīgs, jo zinu kāda ir mana atbildība. Kā novērtēt savu varēšanu un kā nekļūt iedomīgam? Ja vēlos būt mūžībā, vai mani darbi nav jāplāno mūžībai? Kā visu to vienot? Kā panākt domas, runas un darbu vienotību? Jautājumu daudz! Tie nenāk no šaubām, bet vedina mērķtiecīgai darbībai.

Es : vēlos būt Gaismas bruņinieks, jo mana sūtība — būt skolotājam! Gaisma rada Gaismu, Mīlestība — Mīlestību, bet Patiesība — Patiesību!