Paņemu karstu tupeni saujā,
Tas ir par karstu,bet tikai mazliet,
Uzpūšu dvašu tik mazdrusciņ straujāk,
Un pirksti jau stingri spēj satvert to ciet.

Es ieleju kafiju-karst kā uguns,
Tā ir par karstu,bet tikai mazliet.
Ja tai kaut nedaudz tiek piens klāt vai krējums,
Tā jau ir laba un dzert tīrais prieks.

Es pasaku vārdu-karstu un strauju,
Tas ir par karstu,bet tikai mazliet.
Līdz desmit tik skaitu,un vaļu tad ļauju
Vārdu straumei,kas neaiziet ciet,

Var jau trīs stundas gan tupeni dzesēt,
Gan kafiju tikai vakarā dzert,
Un vārdus tik ilgi pa muti zelēt,
Līdz pazūd pat doma un nav vairs ko tvert.

Ļauj vārdiem dzīvot,dzer kafiju karstu.
Un tad,ja par karstu,papūt mazliet..
Kaut gan-kā gribi,dzer kaut vai aukstu,
Mums jau ikkatram viss citādi šķiet.

Tikai to ielāgo-man vajag karstu-
Tupeni,kafiju,vārdus mazliet.
Remdenais biedē un nosaldē aukstais...
Sev gan Tu vari kaut ledainu liet.