Ar gribēšanu vien nekas nav līdzēts. Tikai tad, kad šis vīrietis ir pieņemis un skaļi paudis lēmumu- es  esmu alkoholiķis, atkarīgs cilvēks,es izlēmu nedzert, jo man tas nav vajadzīgs, es eju pēc palīdzības- pie narkologa( nevis kodēties, lūgties, šūties un burties)- tad tur var kaut kas sanākt. Un tapat - viņam pašam, bez neviena palīdzēšanas IR jāsameklē- kur un kā to palīdzību saņems. Nekāda darīsana - sievas, bērnu, vecāku, draugu, radu, kolēģu,lai atrastu dakteri, sameklētu naudu, sarunātu brīvdienu vizītei pie ārsta- nekas tāds nav jādara. Par ko ir jādomā līdzcilvēkiem- jātiek vaļa no līdzatkarības, ja tāda ir iestajusies( konsultācijas ar psihiatru, nevis psihologu, vai kaimiņu Anninu), jādomā par to, ka visu atlikuso mūžu šī alko tēma būs kā bumba ar laika degli- dzert nedrīkst nemaz, ne vienu glāzi uz bēdām , priekiem, u.t.t., tāpat- momentāli ir jaliek kaut kas tās dzeršanas vietā- pie tam ,ar to nodarbošanos atkal ir tā šaize, ka  vispirms pašam atkarīgajam ir jādara kaut kas, tad- tuviniekiem jāpiedalās.Tā kā - dot kaut kādu iespēju  vai nē- jādomā pašai, tas nav nekas viegls un patīkams arī pēc ārstēšanās. Galvenais- lai cik ļauni arī tas neizklausītos- neko, ne mazo pirkstiņu nedrīkst pakustināt atrkarīgā cilvēka vietā, jo savādak tam visam pasakumam nebūs nekādas jēgas. un arī visos citos gadījumos- nesadomāties un nesacerēties uz priekšu- neviens nekad nedos nekādas garantijas , ka tas murgs būs beidzies. Tās nav iesnas, ko dakterē  neatejot no kases.

Shajaa jomaa nav bijusho,,,,,

Statistika liecina,ka vīrieyis var atmest šo netikumu,sievietes-% mazāk,palasiet medicīniska rakstura literatūru,redzēsiet!
Un,ja pats cilvēks vēlas tikt galā ar šo netikumu,mēģiniet ticēt un palīdziet!
Lai Jums veicas!